(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 1st, 2010 | 03:07 pm

es vēlētos, kaut visi cilvēki pasaulē defaultā zinātu, kas ir veģetatīvā distonija, un tad, kad es, piemēram, ietu prezentēt un man atkal būtu panika un nāktu vēmiens, es vienkārši varētu pateikt - ā, nu jā, aizmirsu pateikt, man ir veģetatīvā distonija. un visi vienkārši saprotoši mātu ar galvu, nevis liktu man paskaidrot, kas tas ir, kad es saku "man ir vienkārši slikti". un tas nebūtu tāds - ā, viņai ir problēmas ar nerviem, right.

jo es neesmu nenormāla, es neesmu garīgi nevesela vai vienkārši dīvaina - man vienkārši reizēm ir slikti. kā šodien.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {6}

psiho_analitike

(no subject)

from: [info]psiho_analitike
date: Jul. 28th, 2010 - 10:27 pm
Link

kādos brīžos Tev mēdz uznākt panikas lēkmes un cik bieži tas gadās?

Reply | Thread

(no subject)

from: [info]ludza
date: Aug. 4th, 2010 - 11:35 am
Link

tieši panikas lēkmes - patiesībā reti. man vairāk ir tāda pastāvīga sajūta, kāda ir, piemēram, pirms ieešanas zobārsta kabinetā vai pirms svarīgas prezentācijas.

Reply | Parent | Thread

psiho_analitike

(no subject)

from: [info]psiho_analitike
date: Aug. 4th, 2010 - 06:28 pm
Link

nujā, man tas pats. - un Tu ar to kaut kādā veidā centies cīnīties - nu ta ne cīnīties, bet tikt vaļā vai arī lieto kādus medikamentus?

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]ludza
date: Aug. 5th, 2010 - 04:50 pm
Link

cīnos nepārtraukti. ik pa laikam, ja ir galīgi sūdīgi, lietoju arī medikamentus (galvenokārt, kad galīgi nevaru savādāk gulēt). bet vispār cenšos cīnīties ar fizisku aktivitāšu palīdzību, un man palīdz tieši aktīvie sporta veidi (skriešana, riteņbraukšana), nevis mierīgie, ko parasti iesaka šādos gadījumos (piemēram, joga). un kā tu cīnies?

Reply | Parent | Thread

psiho_analitike

(no subject)

from: [info]psiho_analitike
date: Aug. 5th, 2010 - 05:27 pm
Link

sports palīdz, tas gan :)
bet... man palīdzēja un es guvu iedvesmu no šīs metodes - http://bezpanikas.lv/?sid=37&aid=13&vid=1

galvenā doma ir - vnk nedomāt, ignorēt bailes, saspingumu, trauksmi - vnk nepievērst tam uzmanību - visu laiku atrast veidu, kā sevi nodarbināt. un vēl - nevajag kavēties atmiņās par to, cik bija briemsīgi toreiz, kad bija panika, un atcerēties visu detaļās. jāmācās to aizmirst, nepadarīt par kaut ko svarīgu.
es šito izlasīju un man likās - jā, kā tad, es jau nu būšu īstā, kurai izdosies par to nedomāt, bet zini - man palīdzēja tas, ka izlasīju, ka nez cik tūkstošiem cilvēku visā pasaulē šī metode ir palīdzējusi un ka tas nav neiespējami! tad nu ņemu un prakitzēju un tas patiešām strādā...saspringums ar katru dienu arvien vairak samazinās, jo smadzenes iepriekš bija pieradušas, ka visu laiku ir sevi jāsargā, satraucoties, bet tagad kad vairākas dienas sevī attīstu iera sajūtu, atslābinos un sev saku, ka pie visa vainīgi ir tikai un vienīgi nervi - atlaiž... baigi jāstrādā ar sevi, bet ir tā vērts - pēc tam cik forši noderēs tas dzīvē, kad stresa situācijās pratīšu atslābināties un nomierināties :)

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]ludza
date: Aug. 18th, 2010 - 05:31 pm
Link

nolādēju arī to grāmatu, vakar gan, klausoties ievadu, paspēju aizmigt :) bet vispār metode ieinteresēja. es gan nezinu, vai tas der, jo man nav panikas lēkmes to klasiskajā izpausmē, man drīzāk visu laiku ir tāds stresa fons, iekšēja trīcēšana, no kā īsti nevaru tikt vaļā.

Reply | Parent