ludza - lesson learned

dārgā ludza, lūdzu ("lūdzu ludzu" - tas izklausās gandrīz tikpat forši kā "valdi, valdi valdu!") turpmāk arī ņem vērā, ka problēmām ir jāpieiet strukturāli. vēl jo vairāk - saskaņā ar e. tolli, tādu problēmu vispār nav, ir tikai situācijas, kas par problēmām kļūst tikai tajā brīdī, kad tu par tām sāc domāt nākotnes izteiksmē, t.i., kas notiks, ja iedomājamies vissliktākās iespējamās šīs situācijas sekas.

sou, es tam pieeju sekojoši (vai pareizāk - mācos tam pieiet sekojoši) - ja es šobrīd neko nevaru izdarīt, lai kaut ko mainītu esošajā situācijā, tad man ir jāliekas mierā un jāļauj situācijai atrisināties pašai. labi vai slikti - tas vairs nav manā kompetencē.

jā, un vēl tikai gribēju piebilst, ka fiziskas aktivitātes ļoti palīdz. pagāšnedēļ noskrēju piecus kilīšus un nobraucu velomaratonu. šonedēļ noskrēju sešus kilīšus (aizvien vēl pati nesaprotu, kā man tas izdevās, ņemot vērā, ka skolā kilīša krosu skrēju/gāju uz trijnieku desmitballu sistēmā), pievārēju tarzāna virvju trasi, šodien spēlēšu volejbolu un nedēļas beigās atkal braukšu velomaratonā. sou, mazais cinītis ludza ir vienkārši monstrs.