ludza - the killer

nē, nu es beidzos nost no šitās sasodītās garlaicības!

nepārprotiet, man ir ko darīt - darbā kā vienmēr (atkal) ir daudz darba, mājās ir nepārtrauktais remonts, un esmu nolēmusi atklāt skriešanas sezonu. BET. ir ļoti liela sajūta, ka visi ir vai nu apprecējušies (un tas ir defaultā - gone) vai arī salīduši savās alās. katrā ziņā, jau atkal man nav pilnīgi nekādu plānu nevienam no šonedēļas vakariem. tā, it kā pēkšņi būtu pamodusies viena pati pasaulē.

šodien iedomājos, ka nēēēnormāli gribētos vakarā iedzert martini no tām foršajām glāzēm kopā ar kādu, ar ko stulbi pagvelzt, BET, ar ko tad lai iet un dzer? jo, redz, kā es jau paskaidroju savai mammai uz viņas komentāru, cik gan forši man, jaunai, skaistai, neprecētai skraidīt apkārt pa vakariem - būtu jau forši skraidīt apkārt kopā ar kādu, ar ko gribas, bet patiesībā kopā skraidīt vari tikai ar tiem, kas palikuši pāri. manas šībrīža opcijas ir vai nu frīkainais budisma apsēstais džeks vai arī intelektuālais sausiņš - pilnīgi nezinu, kuru labāk uzaicināt uz kokteili, abi tik jautri, tik jautri...

p.s. nu ko, hjū grānt, laikam šovakar mēs paliksim tikai divi vien, un es dzeršu ar tevi visās tavās četrās kāzās un vienās bērēs.