jauna pasaule
« previous entry | next entry »
Dec. 18th, 2009 | 11:13 am
lasu ekhartu tolli. jauna pasaule. man nevajadzētu lasīt šādas grāmatas, jo man piemīt nelabojama ticība jebkuram rakstītajam vārdam, it sevišķi, ja tas uzrakstīts tik harismātiski. šī grāmata apgāž manas nedaudzās stabilās patiesības.
es ilgi būvēju savu identifikāciju. es ilgi meklēju savu vietu. mana mašīna, mans dzīvoklis, manas drēbes, manas vēlmes, manas dusmas, manas emocijas. un tolle tā vienkārši pasaka, ka tas viss ir bullshits, tas ir tikai mans ego, tā neesmu es. ka pat balss manā galvā - tā neesmu es. ka es esmu tas, kas apzinās, ka manā galvā notiek domāšana. mistiski.
tad nu es mēģinu saplānot savas divas brīvās nedēļas, ko šoreiz ir ļoti grūti izdarīt, jo nav naudas, ir nenormāla skaudība par to, ka draugi kaut kur brauc, jo viņiem acīmredzot ir nauda, which means ne tikai pavadīt brīvdienas bez naudas, bet pavadīt tās bez naudas un vienai. pēc tolles ieteikuma visu laiku sev atkārtoju, ka tas ir tikai mans ego, ka īstā dzīve ir sajust mirkli, sajust, ka esmu dzīva.
so far that doesn't help. laikam vēl neesmu tik garīgi attīstīta, lai varētu iztikt bez brīvdienu plāniem un emocijām. jautājums ir - kur novilkt līniju starp savu patiesību un tolles patiesību? kā lai tās sadzīvo abas divas? jo manī ir pārliecība, ka emocijas mūs dara par cilvēkiem, bet tolle pasaka, ka visas emocijas ir viens vienīgs ego.
es ilgi būvēju savu identifikāciju. es ilgi meklēju savu vietu. mana mašīna, mans dzīvoklis, manas drēbes, manas vēlmes, manas dusmas, manas emocijas. un tolle tā vienkārši pasaka, ka tas viss ir bullshits, tas ir tikai mans ego, tā neesmu es. ka pat balss manā galvā - tā neesmu es. ka es esmu tas, kas apzinās, ka manā galvā notiek domāšana. mistiski.
tad nu es mēģinu saplānot savas divas brīvās nedēļas, ko šoreiz ir ļoti grūti izdarīt, jo nav naudas, ir nenormāla skaudība par to, ka draugi kaut kur brauc, jo viņiem acīmredzot ir nauda, which means ne tikai pavadīt brīvdienas bez naudas, bet pavadīt tās bez naudas un vienai. pēc tolles ieteikuma visu laiku sev atkārtoju, ka tas ir tikai mans ego, ka īstā dzīve ir sajust mirkli, sajust, ka esmu dzīva.
so far that doesn't help. laikam vēl neesmu tik garīgi attīstīta, lai varētu iztikt bez brīvdienu plāniem un emocijām. jautājums ir - kur novilkt līniju starp savu patiesību un tolles patiesību? kā lai tās sadzīvo abas divas? jo manī ir pārliecība, ka emocijas mūs dara par cilvēkiem, bet tolle pasaka, ka visas emocijas ir viens vienīgs ego.
(no subject)
from: anonymous
date: Dec. 18th, 2009 - 03:04 pm
Link
Un iedomājos, ka varbūt tas ego cilvēkam ir vajadzīgs tāpat kā cālim čaumala. Un līdz noteiktam brīdim bez tās nu nekādigi nevar iztikt. Un cilvēki, kuriem dažādu iemeslu(parasti jau bērnībā (ne)piedzīvotā dēļ šī čaumala ir bojāta, vai gandrīz vispār nav, šādas idejas varbūt nāk par ļaunu, jo viņiem sākumā ir vispār jāsalabo vai jārada šī čaumala, no kuras tad kaut kad vēlāk izšķilties (garīgi apskaidroties). Un emocijas, jūtas tas viss, manuprāt šinī procesā spēlē ļoti nozīmīgu lomu.
Nu kaut kā tā. Centos cik nu uz šo brīdi labi(vai nelabi :D) varu izteikt šo domu.
Reply