ludza - Post a comment

Man stipri līdzīga problēma radās ar Tolles vēstījumu. Patiesībā tie vārdi radīja tik stipras ciešanas, ka atteicos no tāda tipa grāmatām, kaut arī agrāk ļoti tiecos pēc tām. Bet tad sapratu, ka ar to palīdzību centos aizbēgt no savām problēmām(emocijām, "sliktām" domām), pacelties tām pāri, apspiest un noliegt vēl vairāk nekā to jau darīju. Neapzināti, protams :), bet lieki piebilst, ka tas viss cieta neveiksmi. Un kaut arī iekšienē jūtu, ka viņam it kā ir taisnība, bet tanī pat laikā kaut kas svarīgs (vismaz priekš manis) tur trūkst, nav līdz galam izskaidrots un ir viegli pārprotams.
Un iedomājos, ka varbūt tas ego cilvēkam ir vajadzīgs tāpat kā cālim čaumala. Un līdz noteiktam brīdim bez tās nu nekādigi nevar iztikt. Un cilvēki, kuriem dažādu iemeslu(parasti jau bērnībā (ne)piedzīvotā dēļ šī čaumala ir bojāta, vai gandrīz vispār nav, šādas idejas varbūt nāk par ļaunu, jo viņiem sākumā ir vispār jāsalabo vai jārada šī čaumala, no kuras tad kaut kad vēlāk izšķilties (garīgi apskaidroties). Un emocijas, jūtas tas viss, manuprāt šinī procesā spēlē ļoti nozīmīgu lomu.

Nu kaut kā tā. Centos cik nu uz šo brīdi labi(vai nelabi :D) varu izteikt šo domu.