ludza - mieriņš

esam ievākušies jaunā birojā ar milzīgiem logiem, pa kuriem var redzēt rīgas jumtus. ja vēl būtu drusku siltāks, es vienkārši saceltu kājas uz galda, sūktu beiliju un blenztu ārā pa logiem uz pielijušo rīgu.

mana draudzene mani pūlas pierunāt iet uz vidusskolas salidojumu. kādreiz mana vīzija par vidusskolas salidojumu bija diezgan līdzīga kā filmā "romijas un mišelas skolas salidojums". jo es arī vidusskolā biju frīks, kam īsti nav draugu, katrā ziņā nekāda populārā meitene.

laikam tomēr esmu izaugusi, jo ķekša vilkšana un atrādīšanās vairs neliekas argumenti salidojuma apmeklēšanai. esmu pāraugusi ķekšu un atrādīšanās laiku, un ir tik forši vienkārši būt sev un patikt sev, un nevajadzēt nevienam neko atrādīt vai pierādīt.