| |
[May. 18th, 2011|07:39 am] |
nu lūk, te nu bija mans labais garastāvoklis
es īsti nesaprotu, kā mamā tas izdodas. viņā ir tik daudz.. negatīvā
i mean nu psc. Un viņai nemaz nav jātrako,jāliedz, jāsit trauki, jāplēš mati
jāapsaukājas. Bet viņa var kko tādu pateikt, kas pat nav nekas rupjš vai kā citādi
aizskarošs un minūtes laikā viss labais aiziet nahuj, tā ka gribot negribot raudiens nāk.
a la "pesimisms, izmisums un beigās nāve, un beigās mūžīgas mokas" un neceri uz kko labu nemaz
un tie izteikumi ir tik nepamatoti, kāpēc nepateikt "uz priekšu, dari, moš sanāks kruta beigās"
kāpēc jāsaka "ai nu stulbi, tev būs fakin grūti. visticamāk nekas nesanāks"? nu bļe
un forši, ka vēl piedevām visam tagad arī ir saraudātas acis.
Krč pohaj. man ir daudz laika. jāiet nomazgāt seja, jāpaklausās tibetieši un būs jau labi.
galu galā teikt jau var visu, kas ienāk prātā. Pohuj, galu galā man tajā huiņā nav jāklausās.
It`s all in MY mind. |
|
|
