|
May. 18th, 2011|07:39 am |
nu lūk, te nu bija mans labais garastāvoklis es īsti nesaprotu, kā mamā tas izdodas. viņā ir tik daudz.. negatīvā i mean nu psc. Un viņai nemaz nav jātrako,jāliedz, jāsit trauki, jāplēš mati jāapsaukājas. Bet viņa var kko tādu pateikt, kas pat nav nekas rupjš vai kā citādi aizskarošs un minūtes laikā viss labais aiziet nahuj, tā ka gribot negribot raudiens nāk. a la "pesimisms, izmisums un beigās nāve, un beigās mūžīgas mokas" un neceri uz kko labu nemaz un tie izteikumi ir tik nepamatoti, kāpēc nepateikt "uz priekšu, dari, moš sanāks kruta beigās" kāpēc jāsaka "ai nu stulbi, tev būs fakin grūti. visticamāk nekas nesanāks"? nu bļe un forši, ka vēl piedevām visam tagad arī ir saraudātas acis.
Krč pohaj. man ir daudz laika. jāiet nomazgāt seja, jāpaklausās tibetieši un būs jau labi. galu galā teikt jau var visu, kas ienāk prātā. Pohuj, galu galā man tajā huiņā nav jāklausās. It`s all in MY mind. |
|