| |
[Dec. 5th, 2010|11:19 am] |
ņu ko izbaudām svētdienu.
Rīt iešu pie dakteres - man riebjas slimnīcas tikpat ļoti cik baznīcas :/
Un vēl arī man derētu domāt kopastāstīt dakterim,
lai nesanāk izlaist ko svarīgu.
Taču par pēkšnajām garstāvokļa maiņām, pilnīgas apātijas periodiem,
murgiem un halucinācijām derētu paklusēt :D :D :D
Aiz neko darīt paguglēju, neesmu vienīgā, kam tirpst tieši kreisā roka
tieši tas pirksts,sasmējos. I`m not alone. Es tikai brīnos
kaut kādā forumā raksta "man jau 1,5 mēnešus - 3 mēnešus.."
es, liekas, jau būtu prātā sajukusi, man pat nedēļa nav un biju gatava plēst matus
nu tipa nevis tāpēc, ka sāp vai neērti, bet tāpēc, ka iztēle man ir vnk super
pēc trijām nedēlļam ziemīši (: Laikam būtu laiks aiziet uz banku
un uzzināt savu pin kodu, jo kā izrādāses esmu aizmirsusi to :D |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2010|12:43 pm] |
Tikko pamanīju, ka suncim saskrāpēta piere, bet tā kārtīgi
so daudz nedomājot, es darīju, kā mani mācīja vīrs - izskalojam ar siltu
sālsūdeni un uzliekam pa virsu bepanthen +
Pēc nelielas cīņas nabags atzlūza :D
|
|
|
| |
[Dec. 5th, 2010|03:21 pm] |
Man nenormāli grūti izvēlēties starp gulēšanu un negulēšanu
un tad tas parasti beidzas ar to, ka nedēļu guļu pa 4 stundām
nu labi, citreiz 6, bet tas ir WOW, tipa nevjebenna daudz
un tad man pēc kāda laika ir fiziski grūti padarīt dajebko.
Šodien es nogulēju gandrīz līdz 10 vai 11 un diena jau norietā.
Tā arī neko neesmu izdarījusi, nu labi esmu aiZsūtījusi savus cv šur tur,
cerība uz pastāvīga, interesanta darba atrašanos, sadakterējusi suni,
padzērusi kafiju :D Paskatījusies bildītes.
Es pat paēdusi pa šīm 6 stundām neesmu, tik slinka es esmu |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2010|10:39 pm] |
es reizēm skatos un aprbīnoju
kā cilvēkiem izdodas būt tik bezrūpīgiem
vai tas arī sekundāri? kamēr citi skatās?
es jau arī, izejot sabiedrībā smaidu 220, smejos un ko tik ne
ok ar kkādiem pāris cilvēkiem es to daru no sirds
bet parasti tas ir tāds teātrītis, jo smaids prasa mazāk pūļu
nekā mēģināt kāda ieskaidrot, ka nekas nav noticis
vnk negribas.
Jā, pieturos pie padoma, ko man reiz deva blue
kad uz manu " un ko man tur darīt?" atbildēja ar lakonisku
"neko, stāvi un smaidi" |
|
|