same shit

same shit

[entries|archive|friends|userinfo]

Lote

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[5. Jun 2012\|11:30]
viņš ir viens no mīļākajiem vīriešiem, kāds jebkad ir šķērsojis manu dzīvi. es jūtos labi, jo man tiek atgādināts cik jauka un forša un smuka es esmu. ne pārāk daudz un ne pārāk maz. man tiek stāstīts, ka nevajag klausīties visādos pamuļķos, kas saka, ko sliktu par mani, man tiek kontrolēta dzīve tādā līmenī, kā "vai tev negribas ēšt?", "vai tu iedzēri zāles?", "vai tu vēlies to vai šito?" un tā mīļi un jauki. bet man ir tik ļoti bail, ka vienā brīdī emocionāli es būšu gatava kādam pieķērties un es pieķeršos viņam, bet viņš nav tā īstā persona, mūs tas neinteresē. mums būtībā ir attiecības, bez attiecībām un es jūtos pasakaini, jo nav jāstreso, ka esmu viena un tajā pat laikā es esmu brīva un varu darīt ko sirds kāro. tas ir tik patīkami, kad kāds pieskaras un samīļo un ka ir kam gatavot ēst un ir ar ko kopā pavadīt laiku.
Link	pateiksi ar?

	[22. Maijs 2012\|10:54]
( mēnesis )
Link	pateiksi ar?

	[17. Apr 2012\|17:59]
šodien dušā es sevi mēģināju noberst no sliktām domām un tad es atcerējos, ka laikā, kad dzīvoju kopā ar Ezi Purvciemā, man patika iet vannā, bet nepatika vientuļi sēdēt, tā nu mēs dažkārt salaidām vannā karsto ūdeni, mani tur iesēdinājām un skatījāmies filmas, tad viņš man berza muguru, tā spēcīgi un mīļi un man tik ļoti sagribējās, lai tas viss turpinātos vēl tagad. Es iespējams kļūdos, bet man gribētos, lai viss nebūtu beidzies, kā tas beidzās.
Link	pateiksi ar?

	[16. Apr 2012\|13:48]
es atkal naktīs slikti guļu, pa pāris stundām, bet, ja sanāk apdullināties, tad mazliet ilgāk un ciešākā miegā. un apdullinoties, es nesapņoju/nemurgoju. jo mani sapņi/murgi jaucas ar realitāti, pamostoties man vajag aiztaisīt acis un sajust, vai tiešām man nav uzplēsts vēders vai nogriestas kājas, tad es ataisu acis un vēroju kur es esmu - vai tiešām neesmu pamodusies kādam blakus, vai tiešām neesmu piesieta pie grīdas, vai tiešām mans murgs bija tikai murgs, ne realitāte. man šķiet ka šādi var prātā sajukt.
Link	pateiksi ar?

	[15. Apr 2012\|15:51]
vakar, pirms gulētiešas, es skatījos uz sevi vannas istabas spogulī, es skatījos uz sevi pārģērbjoties un pirmo reizi mūžā es biju apmierināta ar savu izsaktu, ar matiem, ar seju, ar manu augumu. tā bija tik pacilājoša un nomierinoša sajūta, es nespēju nedomāt šodien visas dienas garumā par emocijām, aks manī bija vakar, tas liek man smaidīt un justies vēl labāk. es sāku just, ka mana dzīve mainās.
Link	pateiksi ar?

	[19. Mar 2012\|15:06]
es šodien šajā brīdī sāku strādāt ar sevi. dikti gribas sākt rakstīt šeit kā man gāja nedēļas nogalē, jo tas man ļautu palikt gultā un smēķēt cigaretes pie atvērtā loga, bet es sevi spiežu sašķirot drēbes un ielikt mazgāties, lai pēc tam varētu izlīšt dārzā un pasauļoties ar to pašu cigareti. varbūt dārzā iešanu apvienošu ar cibošanu, bet tad jau redzēs.
Link	pateiksi ar?

	[13. Mar 2012\|20:42]
biju šodien uz interviju savas terapijas sakarā, bija interesanti un pamācoši un pati saviem spēkiem esmu tikusi pareizajā virzienā, tagad tik jāgaida, kad man pieslēgsies kāds profesionālis, jo gaidīšanas rinda diezgan gara, gandrīz 10 nedēļas, bet nu es ceru uz ko ātrāku. cerība muļķa mierinājums. bet par jaukumu. darbā man tāds foršs ungāru pavārs strādā un man ta kā mazliet aizķēra kkādā brīdī viņš. garšs un stalts, kluss un interesants un tā un šitā un šodien, kad viņš gāja garām es sadūšojos un tā arī pateicu, ka man viņš patīk un, ka gribetu ar viņu kkad kkur aiziet kopā uz ko viņš mazliet samulsa, bet tā pavisam mazliet, un pateica kāpēc gan ne, jo tas viņam šķietot interesanti. tā nu man nezināmā nākotnē būs jauks randiņš ar foršo pavāriņu kkad ceram tuvākajā nākotnē un pašai vēl lielāks prieks, ka pati sadūšojos un pateicu kā ir, bez bailēm uz atraidījumu.
Link	pateiksi ar?

	[9. Mar 2012\|22:02]
vakar bija ļoti mīlīgi, es mācīju cept pankūkas un kopā atcerējāmies visu garšīgo, ko mammas un omes mēdz gatavot.
Link	pateiksi ar?

	[2. Mar 2012\|23:53]
vārtos savā bezmiegā, gaidu mistisku zvanu no nezinu kā, gribas izrauties, aizbēgt, nebūt vienai. tik skumji, tik nomākti. un tad es aptvēru, ka patiesībā tā nav mana galvas problēma. man ļoti sāp kreisā puse krūskurvī, man ir saulausta sirsniņa, tā traki sāp un kož un locās un pirksti neklausa, nekas neklausa, man gribas izbēgt, man gribas novilcināt laiku, lai nesāp tagad, vēlāk, kā vienmēr gribas atlikt uz vēlāku šīs sāpītes, bet sirsniņa ir salausta, tā mazliet asiņo, man vajag sirsniņdakteri.
Link	4 paziņoja\|pateiksi ar?

	[1. Mar 2012\|11:11]
trakoti gribas pamīcīties ar kādu pa gultu pusdienas garumā.
Link	pateiksi ar?

	[29. Feb 2012\|14:02]
šādās dienās man ļoti pietrūkst sasniedzamības. piezvanīt, uzrakstīt kādam un kopā iziet ārā. visu dienu esmu novārtījusies gultā, man gribas komunicēt, bet nav ar ko. gribas dzīvu cilvēku, ar ko kopā pavadīt laiku, un neviena nav, visi strādā, visiem kas cits jādara. tie kas pieejami, mani neinteresē, kāpēc piespiesties un pavadīt laiku ar kādu kas neinteresē? man ļoti pietrūkst Rīgas.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[28. Feb 2012\|16:51]
tikko no zobārsta. man tagad mutē visi zobi smuki un salaboti, kad smaidu, tad zobi mirdz un priecē mani, it kā sīkums citiem, bet man tas ir liels WOW, ka beidzot varu parādīt savu patieso smaidu un tā. ņemot vērā ka pirms mēneša vēl viņi visi priekšējā rindā bija izdrupuši un neglīti melni. un vēl lielāks prieks ka samaksāju tieši neko, tas viss par to, ka strādāju oficiāli. nākamā vizīte augustā, tad redzēs kā man klājas :)
Link	pateiksi ar?

	[12. Feb 2012\|22:09]
sēžu savā harēmā, kājas gaisā un apkalpo mani, kas vakariņas taisa, kas tēju uztaisa, cits džointu padod un viens ar virtuļiem grib piebarot, abi pārējie istabās.
Link	pateiksi ar?

	[3. Feb 2012\|22:29]
vakar biju nodot asinis, paņēma 2 tūbiņas, skatīsies, kas ar manu diabētu, jo es nespēju izturēt to stulbo saldumu rīšanu uz nakti, jau tā stūķēju iekšā banānus, melones, granātābolus (tos arī tāpēc, ka sāka lūpu kaktiņi sprēgāt), bet šokolādes noplok nemanāmi, jau tā nepērku, bet uzrodas un ēdas nost, uzreiz pēc 9iem vakarā, fui nu, bet es neko sev nespēju padarīt. šodien bija grūti piecelties, bet saņēmos, sapurinājos, sataisīju termokrūzē tēju, ārā auksts un tas vējš dzen visu siltumu no miesām ārā, būtu jel kripata sniega. rīt būšot, 5-10 cm, bet nu neticas. šodien bija pēdējā diena BookPointā, tā trakā supervaizere Krīstī medaini griezīgā tonī jautā kur tad es iešu un ko darīšu. BĻ*, nevar manu vārdu iemācīties izrunāt pusgada laikā un man tagad viņai jāstāsta kkas? poh, gribēju parādīt, ka runāt protu un neesmu nekāda poliete, man tak zviedru akcents, pastastīju skopi un neinteresanti. Toties cilvēki, no kuriem gribēju veiksmes sagaidīt, to arī izdarīja, izņemot menedžeri, tas laikam škrobīgs, ka es prom, jo neviens cits no temporary workeriem nespēj ik nedēļu plānu uz 150% pildīt un neiet nevienam palīgā un vispār ir stulbi poļi. esmu tik tālu tajos poļos, ka jau iebraucu par ko viņi runā, vārdus nemāku, nesaprotu, bet kad viņi sāk spiegt (mneitenēm polietēm laikam cita balss tembra nav, tikai tāds griezīgi spalgs), tad es iebraucu kas par ko un tā. ai, vienalga. šodien ir kas iesācies un kas nobeidzies. vispār, jāsāk savām dienām peišķirt plānus, nu man ir doma pa nedēļas nogali nevis krustiņdūrienā krāmēties, bet uzrakstīt par pēdējo gadu un kāpēc esmu šeit, ne Rīgā un tā. Gribas kādam pastāstīt un gribas pašai atcerēties. Pirmdien uz Hītrovu, otrdien nezinu. es vispār esmu ļoti nobijusies, gribas atkal kaktā un nelīst laukā.
Link	pateiksi ar?

	[3. Jan 2012\|23:31]
CV sakārtošana prasīja nieka 3 stundas ar nelielu palīdzību no kaimiņa puses, kas nodēvēja lietas īstajos vārdos. tagad visa mana dzīve uz nepilnām 2 lapām, viss smuki, pa plauktiņiem, rīt nodošu vienā no visticamākajām darba vietām, apnika noliktava, valodā jūtos pārliecinošāka, būs labi, viss virzās man vispār šis jaunais gads bija bez kādiem lieliem plāniem, nevienas apņemšanās, nekā, bet beigu beigās šīs 3 dienas nodzīvotas saticībā, veselīgi ēdot, pildot dienas plānus, saņemoties, rīkojoties, viss tā dabiski pats sanācis, esmu sākusi priecāties un labak justies. laikam saskatu savā liktenī cerības uz ko labāku, tāpēc ķermenis pats traucas pretī brīnumiem
Link	8 paziņoja\|pateiksi ar?

	[1. Jan 2012\|20:23]
pamodos ap 1iem, novārtījos un pamīlējos gultiņā līdz sagribējās ēst un tad skatījos filmas un tad saņēmos, izvilku pakaļu no mājas, tagad man ir salāti ar aisbergu, papriku, gurķi, cēzara mērci, bekonu, sezama sēklām un parmezānu un vesels maiss ar mēsliņiem, kas saldi un ēdīsies lūkojot nākamo filmu. saņēmos un izlasīju visas vēstules draugos un epastā, kas bija mani biedējušas (vecākā ar 2010. gada 22. decembri), viss būs labi, man jāsaņemas un jāsāk komunicēt. bet ilgojos sniega un pazīstamas vietas, un latviešu valodiņas.
Link	pateiksi ar?

	[1. Jan 2012\|15:39]
es varētu būt ļoti, ļoti laimīga, bet man bail izjaukt laika ritējumu un stabilitāti. vienkārši sakot man ir bail pajautāt sev vienkāršu jautājumu, lai kkas nokārtotos. fuck.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[25. Dec 2011\|11:05]
sacepu vakar kalnu ar pīrāgiem, kuros iekšā bija gan štovētie kāpostiņi, gan speķis, tad uzmeistaroju cielaviņu, zirņi ar speķi, aizsūtīju Pudu pēc baltvīna un kad jau apsēdos lai vientulībā Ziemassvētkotos, ieradās Līva un lejā nokāpa Ādams un pēc sekundes jau Normans bija klāt un atnāca arī Eduards un Wito iestreipuļoja iekšā vakara gaitā un es sajutos siltumā un viss it kā bija kārtībā, ja neņem vērā, ka cilvēks ar ko vēlējos pavadīt šo vakaru bija nesasniedzams savā ārprātā. un es ņēmu un kārtīgi piedzēros, tā, kā nebiju dzērusi nu mēnešus 2 vismaz. tagad atkal varu turpināt savu sauso dzīvesstilu un sakārtot dzīvi. tagad manos plānos ir sakārtot un noformēt smuki savu CV, uzrakstīt vismaz 2 dažādu motivācijas vēsuļu uzmetumus un meklēt citu darbiņu, kaut kur te pat Redingā. Līdzko būs darbiņš tā vākties prom, jo esmu izbeigusi attiecības. Nebūs un viss, mans prāts tā ir nolēmis, kaut gan pati nepieņemu šo faktu. Būs labi. Visu cilvēku mīļākais teiciens man.
Link	pateiksi ar?

	[24. Dec 2011\|15:25]
tikko griežot pildījumu pīrāgiem, sajutu smaržu, kas lika man nobirdināt asaru, gribas sniegu un mājas. krāsnī briest cielaviņa, uz plīts števējas kāposti, esmu skumja un nomākta.
Link	1 paziņoja\|pateiksi ar?

	[16. Dec 2011\|16:00]
vakar no rīta saņēmu drosmi un baldrijāņu tabletes un devos pie zobārsta, lai stundu pavadītu sava rasistiskā zobārsta krēslā. savus zobus nepilnu 3 gadu laikā esmu sabeigusi pilnībā, ja palikšu šeit, tad mans plāns ir mēnesi pa mēnesim apmeklēt zobārstu, lai sāk visu savest kārtībā. rasistiskais zobārsts savā krēslā mani noturēja stundu, toties, man domājams kā atvainošanos, salaboja neko neteiktdams to zobu, kas pirmais sāka sāpēt pēc tam, kad biju kopā ar vistas kauliņu izspļāvusi arī pusi no beidzamā zoba. un salaboja kārtīgi, ne tikai ar pagaidu plombi. otram zobam, kas izrādās vidū bija pāršķēlies visā garumā, viņš aplika apkārt stīpiņu, tad, cik es sapratu, ar 4 skrūvēm stīpu pievilka tik tālu, ka zobs sabira gabalos, tad ar pinceti izvilka ārā, kas no viņa bija palicis. 5 šprices, pāris vaidi (zobārstu šprices man ir lielākās bailes ever, zobu raušana - bērnības trauma, jo man bija pārāk veselīgi piena zobi, lai paši nāktu ārā, tad nu māte mani veda pie zobārstes, kas nenoticēja, ka anestēzija, man nav iedarbojusies un vēl tagad murgos man rādās, kā resna, 50gadīga, nosvīdusi sieviete, man guļas virsū un ar knīpstangām lauž ārā zobu), viena neveiklla kustība, aks pārtrauca zobārsta darbu, bet tā es turējos braši, tik pēc tam visu dienu bija sagurums un sajūtas nekādas, vakarā notisāju pāris Pudiņa saceptās pankūkas un šodien atpakaļ darbā. ai, šie ir pārdzīvojumi par kuriem gribas stāstīt, par to, kas mani diendienā iztukšo, kas mani ēd un grauž, kas man liek skumt un būt vājai, es negribu stāstīt. es nespēju stāstīt, neviens nesapratīs, visi liks rīkoties, kā būtu jārīkojas, ja es nebūtu es. es mēģināju stāstīt, tik pat labi avrēju izlasīt psiholoģijas grāmatu. esmu nolemta.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

navigation

[	viewing	\|	40 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]