|
5. Jun 2012|11:30 |
viņš ir viens no mīļākajiem vīriešiem, kāds jebkad ir šķērsojis manu dzīvi. es jūtos labi, jo man tiek atgādināts cik jauka un forša un smuka es esmu. ne pārāk daudz un ne pārāk maz. man tiek stāstīts, ka nevajag klausīties visādos pamuļķos, kas saka, ko sliktu par mani, man tiek kontrolēta dzīve tādā līmenī, kā "vai tev negribas ēšt?", "vai tu iedzēri zāles?", "vai tu vēlies to vai šito?" un tā mīļi un jauki.
bet man ir tik ļoti bail, ka vienā brīdī emocionāli es būšu gatava kādam pieķērties un es pieķeršos viņam, bet viņš nav tā īstā persona, mūs tas neinteresē. mums būtībā ir attiecības, bez attiecībām un es jūtos pasakaini, jo nav jāstreso, ka esmu viena un tajā pat laikā es esmu brīva un varu darīt ko sirds kāro. tas ir tik patīkami, kad kāds pieskaras un samīļo un ka ir kam gatavot ēst un ir ar ko kopā pavadīt laiku. |
|