|
16. Apr 2012|13:48 |
es atkal naktīs slikti guļu, pa pāris stundām, bet, ja sanāk apdullināties, tad mazliet ilgāk un ciešākā miegā. un apdullinoties, es nesapņoju/nemurgoju.
jo mani sapņi/murgi jaucas ar realitāti, pamostoties man vajag aiztaisīt acis un sajust, vai tiešām man nav uzplēsts vēders vai nogriestas kājas, tad es ataisu acis un vēroju kur es esmu - vai tiešām neesmu pamodusies kādam blakus, vai tiešām neesmu piesieta pie grīdas, vai tiešām mans murgs bija tikai murgs, ne realitāte. man šķiet ka šādi var prātā sajukt. |
|