es ilgi neesmu pīkstējusi šeit. man kauns par to, manas apņemšanās izplēn brīdī, kad apņemos.

kā man klājas? nav tik slikti. laikam. divas nedēļas jau dzīvoju pati savā isabiņā, tāda maza un mīlīga, ienākotšeit pirmo reizi sapatu, ka šai istabai ir jākļūst manai. tagad te mans personīgais bardaks, rozā kleitiņa un pumpaina žaketīte pakarinātas pie otrā stāvaguļvietas, NY karte pie sinas, māsas fotogrāfija pie gultas, plauktiņš izšūšanai, skapis grāmatām, liels logs ar ikdienā aizvērtām žalūzijām, jo es nespēju tās atvērt negarastāvoklī. un protams pilna gulta vardēm.

darbā ir ļoti daudz darbiņa, tik vien daru kā skraidu un skraidu un vēl ikdienas braukšana ar velo, pati sevi šaustu, ka neeju nevienu vakaru paskriet, bet retajās brīvdienās ir tik patīkami nenoslogot kājiņas un skatoties cik kurpju pāri man darbā iziet (ne-lētās kurpītes ar pabiezu zoli izturēja mēnesi), es domāju es savas normas izpildu godam. kad būs vairāk brīvdienu (ja vispār kas tādspastāv, ha) tad arī domāšu kā vēl sevi noslogot. pagaidām man pietiek. un protams, ka spēka arī tā īsti nav ar visām manām neēšanām. pēdejoreizi normālu ēdienu ēdu svētdienas rītā,tā ap 7iem. pa vidam  3 sviestmaizes un 2 saldējumi. nožēlojami.

pagājušajā nedēļā sāka sāpēt zobiņi, tā pēkšņi,tad nu es aizdevos pie zobārsta, kas nākamajā dienā jau uzreiz pieņēma mani un pateica, lai nāku nākamajā dienā, jo viņš izdomāja vienu mazu caurumiņu, kas it kā netraucēja salabot un izraut manu gudrības, zobu, kas bija paspējis sakaist. ta nu esmu par vienu zobu vieglāka, paldies nezinu kam, bet vispār nesāpēja, tik neliels spiediens uz šokli un bija tas nejaucenis ārā ar visām savām briesmīgajām saknēm.

pirms divām nedēļām biju vietējā alus festivālā ar darba kolēģiem. patīkami nomainīt kompāniju. un vispatīkamāk - visa vakara garumā tik pat kā nemaz netika pieminēts darbs. savādi, bet patīkami. vakars man beidzās bez seksa, bet pamodos gan es Newbury kāda 35 gadus veca pavāra apskāvienos. patīkami pārmaiņaspēc,ka kāds grib tevi mīļot un sildīt tieši tik daudz cik ir pietiekami. vilciena stacijā manā saujā tika iespiesta vizītkarte, jo tur lūk esot telefona nummurs virsū. domāju dienas 3 pirms uzrakstīju kā tad iet, man piedāvāja satikties.viens vakars ar aliņu, tad uzaicinājums laikam uz manu pirmo īsto randiņu mūžā. nācās vilkt kleitu un kurpes, izskatījos smuki (ak jā, pirms nedēļām 3 man itālis apgrieza matus), nē, pat ne smuki - satriecoši. aizgājām paēst uz tiešām ļoti skaistu vietu, runājam par šo un to, un bija tik labi. manai dvēselītei tā dvēselīte patīk, patīk draudzēties viņām. tā nu pēc vakariņām, izlēmām turpināt vakaru ar pēdejo aliņu pirms vilciena, tā nu sēžot pabā uz dīvāniņa un jūtoties labi, mūs iztraucēja kolēģi, kas bija pārsteigti par mums abiem, bet protams pievienojās mēs vnk tikām pieķerti. paldies supervaizerim,ka viņš ne vārdiņu tomēr nav pīkstējis apkārt. 

šī vīrieša skavās pavadīju arī visu svētdienu, ik pa laikam uzpīpējot džointu un baudot viņa lielisko dārzu un māju un to cik jauks viņš ir pret mani. un neko man neuzspiež. patīkami,ja ir pie kā pieglausties un paklusēt.

pirmdienu nostrādāju, otrdiena brīva, pēc darbiņa pagulēju, Līva pamodināja, es izdomāju, ka jāiet uz kafiju centrā. katru dienu velo braukšana ir uzaudzejusi man kāju muskuļus ikru rajonā, tādēļ džinsas ar maniem izdilušajiem gurniem izskatās smieklīgi, tādēļ jāvelk šorti. ārā tik silts, ka uzvilkās īsākie no visiem. man vienalga, lai skatās visi uz manām rētām, man nesāp, nekad nav sāpējis, man ir problēmas, es to atzīstu, bet man negribas vairs slēpties. vakar negribejās. ar Līvu satikām Gabrielu pilsētā, man piezvanīja Džonsons un pateica ka otrdiena tomēr nebūs brīvdiena un man būs jāstrādā vakarā (otrā reize, kad nebūšu savās pierastajās brokastīs), dzērām uz Orākula terases kafiju,es uzņēmu bildi ar savu jauno fotoaparātu,mēs smēķējām un smējāmies, un es sapņoju vaļējām acīm un gandrīz raudāju, bet beigās tomēr mēs smējāmies un man gribejās lai vakars nebeidzas. un tā mēs aizdevāmies uz Bruņurupuci, kur man patīk atrasties viena iemesla dēļ - apkārt ir tik daudz piedzērušos cilvēku, ka garastāvoklis pats paceļas. dzēru snake bite, vienīgā lieta laikam,kas man garšo ar upenēm. dzērām, smēķējām un runājām par viena vakara sakariem. es sapratu,ka man tāds nav bijis ļoti,ļoti sen, vienmēr ir sanācis atkārtojums,vai turpinājums vai... nu nav sen tā bijis,ka ir sekss un tad uz neredzēšanos.

tad man vajadzēja vēlvienu dzērienu un tad man vajadzeja spēlēt futbolu, piegāju paprasīt kāda monēta jāmet iekšā, un man piedāvāja vīrietis spēlēt kopā ar viņu un viņa draugu, kas bija izgājis. tak vienalga ar kādiem cilvēkiem spēlē, ka tik jautri. un tad atnāca viņa draugs, kā no sapņiem. nakts beidzās ar vēl vairāk dzērieniem un attapšanos pie viņa. tas bija mans lēmums, viņa lēmums. kaislīgi skūpsti, sajūtas, es reibu no sajūtām. viņa augums ir kā paraugs, kā etalons kādam jābūt vīrietim 40 gadu vecumā. nobriedis, spēcīgs,  silts,gribošs, kaislīgs sekss, abi sajūsmā un tad gulēt, no rīta steiga, bet tomēr paprasa manu telefona nr. drīz uzzināsim vai bija vienas nakts sakars vai kā.

un tagad man ir jāpagul,jo šovakar jāstrādā un atkal rīt jāstrādā, respektīvi es 12os vakarā būšu mājās, lai pēc 5 stundām atkal tās atstātu.