same shit [entries|archive|friends|userinfo]
Lote

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[20. Jun 2010|11:31]
Esmu dusmīga :(
šodien vecis, neskatoties uz to, ka katru rītu ceļos pirms viņa, sataisu viņam brokastis, pamodinu ar kafiju un padodu drēbes un vēl iedodu visu kas vajadzīgs uz darbu, pamodina viņš mani 20min pirms jābūt centrā un paziņo, ka man rīta tējas pat nav, jo esot viņam bijis slinkums iet pēc ūdens. Tieši šorīt kad jau tā nebiju spējīga piecelties :(
tagad braucu un kavēju :(
un vēl pie tam jābrauc ar sabiedrisko, jo viendien vecis iepērās manā priekšējā ratā un veiksmīgi saplēsa priekšējās bremzes, kas arī ir manas vienīgās bremzes :(

tātad šodienas to do: darbā kko jākrāso; braukt mājās; taisīt pusdienas; labot velo; meklēt un uzasināt cikliņu; nociklēt un noslīpēt palodzi; pabeigt skapja un griestu malas slīpēšanu..
Link3 paziņoja|pateiksi ar?

[19. Jun 2010|13:17]
vakar biju pirmo reizi 4 gadu laikā pie friziera. Nogrieza man čolku un izšķīra celiņui pa vidu :D

mazā māsa nu jau ir beigusi vidusskolu, izlaidums īss (2 klases ar visām izsaukšanām, pateicībām, muzikālajām pauzēm utt iekļāvās 1h 10min), laiks smuks un vakarā pat sīkā dabūja tukšu māju ballītei. Viņai beidzot ir parādījušies forši draugi.
Sarunas grozījās ap vienu viņu kopējo draugu. Puisis 17 gadus jauns, bet tikai tagad pabeidza 9o klasi. Stulbs nav, vnk vecāki šo turēja mājās tik ilgi, lai var kopā ar mazo māsu mācīties vienā klasē. Čalim dod kabatsnaudu katru dienu, kas sastāda 20 santīmus un to pašu tikai darba dienās. Dzīvo ģiemene Zkalna daudzstāvenēs, 3istabu dzīvoklī, mamma vienā istabā, tētis otrā istabā un visi trīs bērni (vecākā meita, jaunākā meita un dēls) trešajā istabā, tad nu viņi spiesti visas dienas vadīt mājās, jo sencis nekur nelaiž ārā, nepārtrukti izdomā mājas arestus utt. Nedzīvo nekādā greznībā, tas izpaužas tā ka puikam ir 3 tkrekli, viens garais krekls un ziemas mētelis, 2 džinsas, vieni apavi, arī ēšanas paradumi ģimenē viņiem jocīgi, jo mamma vienā no retajām reizēm, kad šams bija pie māsas ciemos, piedāvāja čalim paēst, tjip "re ku man karbonādes ir", un puika atzinās, ka nekad mūžā nav ēdis karbonādes. Absurdākie stāsti man likās par to, ka viņu mājās svētdienās aizliegts mazgāties, par to ka viņiem nav veļas mašīnas, katrs savas drēbes mazgā ar rokām, ak jā, vēl par to, ka tēvs puiku izseko, piem triecas no darba vietas Jelgavā uz Rīgu, lai garajā starpbrīdī noķertu savu dēlu un vnk liktu viņam uzpūst (lai pārbaudītu vai nesmēķē) un tad atkal sēžas mašīnā un aizbrauc. Sīkā teica, ka no sākuma neticēja, bet ar laiku savācoties redzētajam saprata, ka tie nav joki.
Ak jā, tjip sencis sīcī gribvot izaudzināt savu sapni, par to ka būs afigennais programmētājs, tādēļ jau no mazām dienām liek viņam visko mācīties un programmēt un šie tur abi kopā ņemas un utt...tā jau super, ka tāda apņemšanas utt, bet tā kā puika strādā arī reālus darbus un piedalās konkursos, kuros nereti iegūst naudas balvas vai arī vnk samaksu par padarīto, viņam nekas no tā nepienācas, to savāc sencis un attā. Vēl pie tam, ja sīkais tēva programmā izlabojot kko, tad par to saņemot vēl mājas arestu.
Vakar šitos stāstus klausījos un man vnk sagribējās adoptēt 17gadīgu puiku, kurš manai māsai stāstīja ka būtu gatavs dzīvot viņas skapī un ēst 1 kaķu barības bļodiņu dienā. Nopietni.

briesmīgi :(
Link9 paziņoja|pateiksi ar?

aizķēra.... [17. Jun 2010|19:37]
Par rakursiem


Varbūt skanēs banāli, bet man ārkārtīgi patīk meitenes smaids. Man patīk tas moments, kad meitene iekšēji nolemj tev atdoties, viņas sejā tāds mazs mulsums, sajaukts ar koķetu smaidu un kas-nu-būs sārtumu vaigos. Tāds moments sejā, kad tu saproti, ka tev ir dota iespēja viņu iegūt, bet priekšā vēl ir interesanta abpusēja pavedināšanas rotaļa, kas visticamāk noslēgsies ar abu gaidītiem foršiem momentiem.

Tādā momentā ir forši uz meiteni skatīties tā no sāniem, mazliet no apakšas. Tad viņa izskatās tik pievilcīgi un iekārojami. Gribās tā apskaut un pieglauzties pie krūtīm no sāniem. Bet vēl nedrīkst. Kaut gan varbūt mazliet, tā ne pārāk izteikti. Var. Drīkst.

Kad meitene ir kaila, ir tik daudz veidu kā uz viņu paskatīties. Katrai meitenei ir sava īpašā pōza, kas viņai piestāv vislabāk. Teiksim, tievai meitenei ar ne pārāk lielām krūtīm tā būs viena, kamēr meitenei ar sievišķīgi apaļīgākiem gurniem un dibenu vai meitenei ar lielām krūtīm tā būs savādāka. Jāmāk meitenei parādīt sevi no pievilcīgākās puses un jāmāk puisim no tās pašas puses paskatīties

Un viņai ir tik daudz veidu, kā sevi parādīt. Teiksim viņa var vienkārši nogulties uz muguras, kājām cieši. Tad intīmākais pauguriņš tā patīkami paceļas virs visa auguma, tā mazliet, bet paceļas. Un ja vēl tur zināmā spalviņu strīpiņa, tad tā izskatās vienkārši lieliski. Teiksim, ja vīrietis noliek galvu, tā sāniski, zem meitenes krūtīm, un skatās uz to. Tad var redzēt tikai mazliet matiņus un to, ka tālāk ir kājas un viss tā sievišķīgi, ne-vīrišķīgi tur uzbūvēts, bet konkrēto vietiņu īsti redzēt nevar. Tad tā mazliet mazliet pacelt galvu un leņām paverās skatam maza rieviņa, iedobīte un vadziņa, kas sākas aiz matiņiem. Tad vēl mazliet galvu uz augšu un tu jau redzi glāsti ar acīm visu jaukumu. Tad galvu tuvāk, uz nabas, un tu redzi gandrīz tāpat, tikai tuvāk, patīkamāk un savādāk. Un visu tā lēnām, ar ķiķināšanu un baudu.

Tad meitene var tā forši nogulties uz sāniem, tā lai sanāk tas perfektais auguma līniju izliekums - tā zemu pie potītēm, tad lēnām augstāk augstāk, līdz gurniem un dibentiņam, tad atkal zemāk viduklī un atkal augstāk pie krūtīm. Un tā maigi uz leju pie pleciem. Izliekums, kas vīrietim ir jāparāda un viņš paliek traks. Un var tā ar roku pa to braucīt, no apakšas līdz augšāi, un atpakal atpakaļ. Aizkavējoties patīkamākajās vietās un vienlaicīgi ar acīm baudot krūtis un šajā pozā cieši saspiesto vietiņu zem nabas.

Patīkami un trīsas radoši uz meiteni ir skatīties, kad viņa ir virsū, sēžot uz tevis. Tu uz augšu skaties viņai acīs, uz viņas smaidīgajām lūpām, uz kaklu, krūtīm. Tad tu satver viņu pie sāniem, pavelc mazliet tuvāk. Krūtis izskatās mazliet savādāk, mazliet citā leņķī. Bauda. Tad vēl tuvāk. Vēl. Drīz vien viņas intīmo matu strīpiņa ir pavisam tuvu tavai galvai, kura vēro krūtis gandrīz no pašas apakšas. Viņas glava ir noliekta, mati plīvo visapkārt, viņa skatās uz tevi, skatās kā tu skaties, smaida un viņai patīk. Tu mēģini nolaist skatienu zemāk, lai apskatītu foršās lūpiņas tuvāk, bet īsti nesanāk. Tavas rokas viņai pie sāniem tā automātiski paceļ viņu augstāk un pēc brītiņa jau tu vari ne tikai ļoti tuvu apskatīt to kas tik ļoti tev patīk, bet arī sajust reibinošo meitenes smaržu un vēl pēc pavisam īsa mirkļa arī garšu.

Meitene vēl izskatās lieliski no rīta, tādā pusmiedziņā, kad grozās pa gultu un no segas apakšas iznirst laiku pa laikam kādas siltas un kailas ķermeņa daļas un izliekumi. tāda puskaila, pa pusei nosegta ar segu, varbūt mazliet apakšveļas, varbūt ne. Mini un baudi . Tas ir lieliski

UPD. Par septiņiem "forši" rakstā mazāk. Paldies visiem nopelniem bagātajiem literātiem un citiem stilistikas ekspertiem par aizrādijumu. Tagad viss divreiz labāk un visi apmierināti.
Kolosāli, vai ne?

Autors Pēteris Raksts (erz)
Ņemts no http://www.orb.lv
Linkpateiksi ar?

[9. Jun 2010|23:32]
super!
2/3 griestu dēļu noslīpēti, paspēju šodien arī slīpmašīnu izjaukt un iztīrī - tātad nav nobeigta, kā likās. Rīt no rīta ar veci jāpārbīda skapis, jāatvieno elektrības kastīte, lai es nenositos, jāsabliež pēdējās naglas iekšā un lielā slīpēšana būs pabeigta. Pēc tam tikai mazliet sīkumiņi un būs noslīpēts. Parīt būs kompresors, tad jau varēs notīrīt visu. Tad tikai jāsameklē kur izraut naudu lakai un putu pistolei (eh, nieka 35 Ls) un protams pašām putām. (akrilu paldiesdievam pa lēto dabūjām - 53 santjiki par tūbu :))
vecis tagad kkur pļavniekos kompi labo, tad nu sēžu gultā ar tēju un omes iedāvinātajiem cepumiņiem un skatos filmas :)
Link3 paziņoja|pateiksi ar?

[26. Maijs 2010|00:11]
[Tags|]

mmm...krīzes laika ēdienkarte.

nopērkam pa sanķikiem veikalā kāpostu (ne jaunos, tie dārgi). Sakapājam smalki, smalki, metam uz pannas, virsū garšvielas pēc sirds patikas (citronpipari, sāls, mazliet cukura, mazliet granulēto ķiploku), ļaujam visam savilkties, tad slēdzam plīti iekšā un apcepam, klāt olu un kad ola aprāvusies, kāposti mīkstāki palikuši, slēdzam plīti ārā.

gaidot kamēr atdziest kāposti, ņemam uzrūgušo mīklu, pamīcam vēl mazliet, skatamies vai būs laba (heh, mīkla no rauga/sviesta/miltiem/mazliet piena pulverīts/sāls/cukurs). Mīklu izrullējam, liekam pieldījumu (nu tos kāpostus ar olu) taisam smukus pīrādziņus un liekam uz pannas. Kad panna pilna, metam krāsnī iekšā.

Kamēr cepas pīrādzēni ņemam tējkannu, tajā ūdeni, liekam vārīties. Tikmēr sakapājam lociņus, krūzēs sametam buljona puskubiņus (heh, būtu nauda novārītu kādu vistas kājiņu :( ), kad ūdens vārām aplejam buljona kubiņus, klāt pa karotei krējuma, klāt pa saujai loku, pīrāgi jau gatavi, saliekm uz šķīvja, pienesam vīrietim buljonu un pilno šķīvi un sākas mierīgs vakars :)

moška 10 gadu laikā iemācīšos arī gatavot.
Link1 paziņoja|pateiksi ar?

[24. Maijs 2010|16:23]
tikko vienkārši superizgāšanās. Es kā kārtīga meitene izdomāju - iepriecināšu veci : Nomazgāšu visus traukus, izmazgāšu vismaz 1 porciju ar drēbēm, sakārtošu istabu, pamazgāšu kāpnes utt...

sakrāmējusies pēc iespējams kompaktāk, soļoju lejā, žonglēdama ar drēbju-trauku kastēm. Ieeju jau lejas istabā un suprise - resnās mašīna pagalmā, pati izvēlusies līdz koridoram un kko ņemās... nebūs priecīgu Ežu šovakar :(
Linkpateiksi ar?

[19. Maijs 2010|19:35]
ļoti, ļoti gribu peldēties. vislabāk ezerā...vai piepirts/piemājas dīķī...

bet kurš ta mani vedīs vai aicinās... :(

varu turpināt sutināties savā jumta istabā, tīksminoties vien par nelielo ceurvēju un kolu ar ledu...ak jā, ledus vairs nav, jo man pat nav saldētavas :( līdz dušai ar netikt ātrāk par 1iem naktī, jo Resnā paņēmusi atvaļinājumu un vislaik ripina savus speķus pa māju... ne traukus nomazgāt, ne veļasmašīnu piebāst, ne pašai nomazgāties.

ehh, kā gribētos atrast Eža "ideālo" vietiņu kur apmesties mums abiem, lai naktī var kails aiziet pačurāt :(
Linkpateiksi ar?

[13. Maijs 2010|21:46]
mazā māsa pagāšpiektdien uz skolu uzvilka savas lētās kurpes. draudzene uz kāpnēm pasteidzināja un protams ka sīkā nožavās. kāja mazliet piepampa, parādījās zilumiņs dūres lielumā. pēc 2 dienām pampums nogāja, mazliet jau sāpēja, bet staigāt varēja, zilums ar sāka noiet. vakarā skatās - bāc, sāk augt zilums, atkal pampums, zilums sācis noslīdēt un apgājis apkārt kājai utt.
tad nu sabijās un šodien atčāpoja man līdzi pie ģimenes ārsta. ārsts paskatās...nopūšas "drosmīga gan tu meitene. nokrīt pa kāpnēm, bet trīs soļus līdz traumpunktam bail atnākt". nu neko, domāja sūtīt uz rentgenu, aizsūtīja beigās uz traumpunktu. pie ģimenes ārsta bijām 10os. (man vispār ir super-duper ģimenes ārsts, tādu novēlu visiem. paprasīju vai būtu ar mieru uzrakstīt man zīmi priekš akadēmiskā atvaļinājuma a vienīgai ko man pajautāja bija "nū..rakstam to astmu tev par diagnozi, ja?"). uzejam augšā uz traumpunktu, a tur slimnīcas birokrātija. sēž jau 4 cilvēki priekšā. līdz pl 11iem neviens netika pieņemts (traumpunktā!!!), toties visas māsiņas bija paspējušas 2x iedzert kafiju un pa 2ām uzpīpēt. pulkstens 12os māsa tika pie daktera. to tur paskatījās un saka "nu ko, jāveic operācija". sazvana ārstu, jā, šodien varot. jāsēž, jāgaida uzņemšanas dokumenti dienas stacionārā. Sēžam, gaidam, mierinu mazo māsu (viņa vispār slimo reti, slimnīcā bijusi tik, cik dzemdību namā, kas silītē gulēja, un pie manis ciemojoties, super ārstniecības procedūra viņai liekas asinsanalīzes). redzu, ka velk jau uz asarām mazo. sēžu, stāstu ka viss būs ok, jokojamies, noskaidrojam, ka būs tas pats dakteris, kas manu ceļgalu šņikāja pušu, tātad jauks, omulīgs, ar humora izjūtu. pēc stundas uztaisa pirmo kardiogrammu. ap 2iem māsu aizsūta uz nodaļu un piekodina neko neēst, neko nedzert (viņa pat brokastis nebija paspējusi ieēst). Mamma uztraukusies, es skrienu uz mājām un skatos ko aiznest, kamēr viņu tu uzņem. Aiznesu čības, grāmatu un salvetes. Mamma ar, pasaka darbā ka pzd ir un brauc šurp. Aizeju uz palātu, sēžam, pļāpājam, es stāstu ka nekas traks nebūs, ka neko nejutīs. stāstu par anastēzijām, par izjūtām, par visu ko.
atnāk arī mamma, tai bāla seja.
nu neko. ap pl. 3iem izdomājam, ka jāļauj māsai atpūsties, iesim mājās, vārīsim buljonu, ar ko pabarot neēdušo cilvēciņu. sēžam mājās, pļāpājam, sīkā kā nezvana, tā nezvana. ap 5iem ejam skatīties, tak dienas stacionārs, cikos tad viņi taisās kko darīt, ja 10os durvis slēdz ciet?
ha, izrādās neviens nekur nesteidzas, māsa guļ, garlaikojas, neviens nenāk, neko nesaka. nu pilnīgs pzd. pasēžam līdz 6iem, ejam mājās. gaidam, gaidam, pl jau 8 nāk, es taisos uz mājām. ap 9iem mamma zvana, ka nu jau sēžot māsa procedūru telpā, sagatavojot viņu.
tikko māsa piezvanīja. Izrādās viņu uz pilno narkozi esot iemidzinājuši, lielākās bailes - esot katetru ielikuši, bet tā viss kārtībā. :)

bāc, tik gari sanāca, bet gribejas visu šo dokumentēt.
Link2 paziņoja|pateiksi ar?

[12. Maijs 2010|18:09]
heh, uzvilkt balto krūšturi, balto krekliņu (jā, tas pats ar ko es pavedināju savu lielo mīlu, nu jau izdilis un mīļāks), mani smukie šorti, kedas kājās un uz veikalu pēc jogurta. Tā vienkāršā, kas gandrīz kā kefīrs.
Tagad sēžu, klausos aizkustinošo mūziciņu. Gribu sauļoties, peldēties, priecāties, jo beidzot ir laikam sākusies vasara.

Satiku pirmdien māsīcu (2. pakāpes). Tai milzīīīīgs vēders. Dvīņu puikas gaidot. Un vīrs viņai uz augustu plāno savest bik kārtībā vannas istabu. Varēsim ar Ezi braukt palīgos. Tas jau mani priecē, būšu tur, pēc kā jau pāris gadus ilgojos. Cerams, ka augusts būs tāds kā plānots.

Es vispār gribu supervasaru šogad...tādu super-duper vasaru.

Izskatās, ka skolā saņemšu to savu akadēmisko gadu, tagad tikai jāmeklē darbs. Pēc pēdējās darba pieredzes esmu sapratusi ka negribu strādāt sīkā sūda veikalā kur priekšniecība to vien zin kā pist prātu. Gribu tādu darba vietu, kur ir jauka atmosfēra. Esmu gatava darīt dajebko, ka tik jauks darba devējs :(
Link1 paziņoja|pateiksi ar?

[29. Apr 2010|18:29]
es esmu sieviete.

ja visas (nu labi - gandrīz visas) manas drēbes ir tīras un salocītas, jakas un mētelīši sakarināti uz pakaramajiem, manā skapī (mums mājās katram savs skapis, gultasveļā glabājas pie veča) visām drēbēm nemaz nav vietas.

apavi aizņem apmēram 2 m^2 lielu placi pie skapja. Bet es neteiktu, ka vienmēr izskatos lieliski.

Uzvilkt nav ko, pakārt nav kur.

Gribas šodien uzkrāsot sarkanas lūpas, dzert sidru un smēķēt dāmu cigaretes.
Linkpateiksi ar?

[10. Apr 2010|04:16]
[skan, skan, skan.... |nirvana - my girl]

My girl, my girl, don't lie to me,
Tell me where did you sleep last night?

In the pines, in the pines
Where the sun will never shine
I would shiver the whole night through
Link2 paziņoja|pateiksi ar?

pirmdiena [5. Apr 2010|16:05]
tik smuka diena. Gribas vasaru, Andrejsalu vai te pat pagalma Galdu un alu un vnk sedēt un sildīties.
Vai vismaz pabraukāties ar salaboto velo, bet nav kompānijas. Kas aiznjemts, kas Baldonē vai Rojā un tā :(
Linkpateiksi ar?

[18. Mar 2010|18:28]
gribas ēst un pīpēt.

heh, laikam šoreiz ēst gribas vairāk kā pīpēt..
Linkpateiksi ar?

[2. Mar 2010|23:41]
sapnī nosapņoju savu sapņu vīrieti. Pirmo reizi mūžā tādu redzēju, pirmo reizi mūžā tā uzvedos. Stastīju viņam visko, rakstīju visko un vēl centos paskaidrot, ko nozīmē mīlestība no pirmā acu skatiena, jo mani tik ļoooti vilka pie viņa. Tad pamodos, tā arī neuzzinājusi, vai mēs kādreiz vēl satikāmies.

Heh, man ir bijuši tādi pareģojošie sapņi, kad nosapņoju vietas/personas/notikumus un pēc laika, kad viss piemirsts es satieku šīs personas, atrodos šajās vietās, piedzīvoju notikumus. Nez kas notiks, ja ieraudzīšu šo čali uz ielas vai satikšu kkur. Iet klāt un teikt "savā sapnī es tevī iemīlējos no pirmā skatiena un tu samulsi, kad aicināju tevi" laikam būtu pārāk muļķīgi.

Bet sapnī man bija darbs (kur arī iepazināmies, tiesa, man tajā brīdī bija pārtraukums), bija dzīvoklis (Rīgas centrā, kur dzīvoju viena) un es paspēju viņam pagatavot ēst. Ak jā, es biju arī laimīga. Vai tas ir vēstnesis par jaunu un labāku dzīvi, kas man drīz uzmsmaidīs?
Link1 paziņoja|pateiksi ar?

vēl viens [1. Mar 2010|02:11]
Mistika → Seksa horoskops. SKORPIONS (23.10 - 22.11)

Sieviete

Viņai piemīt visseksuālākais temperaments. Mīl seksu un pati labprāt atzīst, ka viņa tajā ir nepiesātināma. Dažādas prasības apmierina ar noteikumu, ka viņa ir uzticīga savai dabai un nesasaista sevi ētiskajām un sociālajām normām. Sekss piesaista viņu kā priekšmets (mērķis) un kā darbība (paša izpausmes forma). Tas kļūst par viņas dzīves kulta priekšmetu. Atturēšanās var tikai negatīvi ietekmēt viņu. Viņa ir vienmēr pievilcīga, turklāt ne tikai estētiskā skaistuma kontekstā, vairāk savas dzīves īpašajā pilnasinībā.
Viņa raksturīga neizsīkstoša dzīves enerģija, kuru viņa ir spējīga ievirzīt dažādās dzīves jomās. Viņa lepojas ar savu ķermeni un tā skaistumu, rūpējas par to un uztur labā formā. Viņas temperaments neatslābst līdz pašam vecumam. Viņa bieži kļūst par virtuozu. Tie vīrieši, kas meklē gultā atbrīvotību un baudu, atrod tieši viņu. Turklāt viņa var būt lieliska sieva vīriešiem, kuriem ir netradicionāli uzskati attiecībā uz seksu ģimenes dzīvē un uz tā saucamo laulāto uzticību.
Viņas ārpuslaulības sakari izriet nevis no viņas vīra nepietiekamās spējas vai temperamenta, bet no bezgalīgās jaunu iespaidu kāres. Ja viņš viņai imponē un viņa viņu mīl, tad viņa savā veidā būs uzticīga viņam, t.i., viņš vienmēr būs pirmajā vietā. Viņas seksuālie piedzīvojumi šajā gadījumā kalpos izteikti hēdoniskiem mērķiem (fiziskā apmierinājuma daudzveidības meklējumiem) un nekad nesaraus esošās ģimenes saites. Viņa ir spējīga nodalīt seksu no mīlestības, kas atšķir viņu no sieviešu vairākuma.
Link4 paziņoja|pateiksi ar?

[20. Feb 2010|00:11]
man īstenībā pietrūkst seksa. Tāda laba, aizraujoša seksa, kur visa nakts pavadīta kopā ķiķinot un kniebjoties. Tieši tāpēc, man vajadzīgs mīļākais, bet kaitina tie pirmie 5 seksi, kad kāds vēl par kko kautrējas, kad nevar atbrīvoties. Kaitina, ka uz mega paģirām nevaru dabūt rīta drāzienu, kaitina situācija, par to, KAS ir mans mīļākais...lai nāk kāds un aizgrābj mani, lai ir sekss gultā, uz grīdas, uz galda, lai ir sekss pa suniskam, pa parastam, lai nāk tas viss ārā. Gribu naktis pēc kurām ir nogurums un tā pielijušā miera sajūta.

viss ko man sniedza Ezis, viss ko laikam man vairs nebaudīt, jo esmu pretīgi iesprūdusi.
Link1 paziņoja|pateiksi ar?

[10. Nov 2009|02:06]
šonakt jāsaņemas un jauzcep viens sasodīts kursa darbs.
Linkpateiksi ar?

[27. Sep 2009|20:23]
vēl viena super svētdiena. Ta kā bija ļoti laba nedēļa, tad nu šodien slinkojam. Abi pa māju - Ezis apaukstējies.
Izvedām pastaigā suni, nolasījām visas vīnogas un es, omei labu vēlēdama, apgriezu visus liekos vīteņus, kas bija aizmiglojuši logu tik tāl, ka saule tur iespīdēja tik pat daudz, cik dibenā.
Tagad gatavoju pangasiju krējuma-sīpolu mērcē ar rīsiem un Saulkrastu tomātiem.
Pēc šīm aukstajām dienām, gribas ātrāk tās zelatini saulainās ar krāšnajām lapām - lai bērna prieks valda manī.

Dzeram kokteiļus un baudam sveču gaismas vakaru.
Link4 paziņoja|pateiksi ar?

[20. Sep 2009|19:31]
vakar pa ilgiem laikiem bijām pilsētas izklaidēs. Vienos naktī izdomājām, ka vajag diseni, tad nu devāmies uz Pulkvedi. Patusējām nedaudz tur, bet tā kā mūzika tomēr nepieķēra, tad drīz vien devāmies prom. UUn tad Ezis vnk ņēma un ievilka mani kabatā. Tā lēkājusi un dancājusi nebiju sen. Ļoti patika, un viņam ar. 

Šodien bija super svētdiena. Braukājām ar riteni un klausījāmies dziesmiņas. Pēc tam visu dienu sēdējām dārza saulītē un pļāpājām, pīpējām, mazliet iedzērām. Izmazgājām suni, novācām vīnogas. Es gribu vēl 5 mēnešus vasaras un tās sajūtas, kas man ir šodien - sajūtas, kuras man bija arī 2004. gada vasarā un laikā, kad iepazinos ar Ezi.

Link2 paziņoja|pateiksi ar?

[13. Sep 2009|20:10]
Šodien pilnīgs rudens nogurums. No rīta it kā temperatūru jutu un ļāvos svētdienai gultā pētot seriālus un filmas - visu kas mēnešiem bija mētājies downloads mapītē.
un ēdu apelsīnus - jau biju aizmirsusi, cik ļoti tie man garšo visā tajā jūklī, kad dārzā mētājas āboli un no visām malām sūta dažnedažādas ogas un dārzeņus.

Nespēju izšķireties par darba iespēju. Lai gan ta ir tikai iespēja, bet ja tikšu strādāt tad šis darbs prasīs no mais visu enerģiju - gan fizisko, gan garīgo un tas nav tas, ko vēlos. bet ne uz ko citu cerības nav. ehh... nu kāpēc tieši tagad jābūt šādai situācijai :( un mātei jau kauns visu laiku prasīt - pašai vien jāmācas taupīt, jaatmet smēķēšana, jāatsakas no kārumiem.

žēl, ka svētdiena tik strauji tuvojas beigām
Linkpateiksi ar?

navigation
[ viewing | 240 entries back ]
[ go | earlier/later ]