| |
[17. Jan 2011|07:45] |
|
ir tā patīkami skatīties uz draugiem.lv galerijām, kur kāzu un bērnu bildes parādās, jo tagad manu draugu lokā ir aizvien vairāk tādu meiteņu/puišu, kas tiešām precas un dzemdē aiz mīlestības, ne tāpēc, ka tā ir ērtāk un bērns jau zem sirds, bet tāpēc ka tā tiešām ir vēlme. Tur staro ārā tā...nu.. dzīves jēga un laime? |
|
|
| iepazīšanās 2 |
[13. Jan 2011|05:48] |
kāds pāries iepazinās pa muļķīgo. Meitene bija sākusi strādāt studiju laikā veikalā, par pārdevēju un protams gadījās ķibele ar kasi. Viens no kolēģiem lielās nepatikšanas veikli novērsa un meitene apsolīja puisim alu.
Tā nu pēc darba abi dodas uz veikalu, puisis izvēlas alu un meitene samaksā. Meitenei pārsteigums, ka puisis pieprasa, lai viņa tagad nāk un sastāda kompāniju, kamēr viņš dzer alu.
Nu abi sēž, meitenei arī slāpst, tādēļ ņem puiša Fantu un taisot vaļā nošļaksta visas puiša gaišās bikses ar limonādi. Tas arī bija tas, kas puisi savaldzināja, lika no Vecrīgas dzērāja saņemties un mainīties uz labo, tā nu tagad vēroju kā rit viņu laulību 4ais gads un aug puika :) |
|
|
| iepazīšanās |
[13. Jan 2011|05:23] |
par to kā es esmu iepazinusies.
Kad biju 15 gadus veca, nesen bija mājās parādījies pirmais dators un pirmais internets. Biju tajā laikā aizrāvusies ar čatošanu tik burvīgās vietās kā zapte un fundamental un jippii čatos. Māte bija izbraukusi uz laukiem, ar māsu tusējāmies divatā pa māju. Protams čats bija mani aizrāvis tik tālu, ka varēju naktīm negulēt, tā nu vienā piektdienas vakarā sēžu un čatojos.
Pulkstenis jau sita trešo nakts stundu, kad ielīdu fundamental čatā, kur apgrozījās cilvēki 10. Pļāpājam par neko, līdz uzpeldēja sarunas par ēdienu, jo izsalkums tādā nakts stunda tāds diezgan pieklājīgs. Es grauzdama ceptus vistas spārniņus lielos, līdz viens no personāžiem uzdod tiešu jautājumu "tā, kura nu man ceps pelmeņus". Es protams puspajokam piesakos, arī nekas bīstams nešķita, jo par visu runājām tur pat publiskajā čatā. Hi-hi, ha-ha, izrādās puisis patalu no Ziepniekkalna dzīvo. Es apstāstu kā mani apmēram atrast, iedodu telefona nr un pasmejos.
Ha - atskan zvans. Čalis tiešām gatavojas braukt un saka ka drīz būs. Pulkstenis jau 4to stundu mums rāda, kad Baldonē viens trakais apģērbjas un uzkāpj uz velosipēda. Es protams lepni atbildu, lai jau brauc. Tā nu turpinam čata pasmieties par šo trako. Nāk jau skaists vasaras rīts, kad puisis zvana un saka, ka esot tur, kur es viņam esot apstāstījusi, lai es nākot pretī.
Protams uztraukumiņš, soļoju arī pretī. Skatos, stāv viens ar velosipēdu, apmēram 16-17 gadus vecs.
Viņš mani vēro "mm, meitene uz gadiem 17-18".
Aicinu viņu iekšā, laikrādis nosit jau 6to stundu, kad es soļoju māsas istabā un piedāvaju pelmeņus paēsties.
Tā nu sēžam, ēdam, pļāpājam par neko, bet interesanti. Nu jau diena pienākusi, atnāk draudzenes ciemos, bet es vēljoprojām nezinu, sava agrā viesa vārdu. Draudzenes smejas par mani, bet ir ar mieru, to manā vietā noskaidrot.
Tā nu puisis paciemojas vēlvienu nakti un dienu, kad seko arī mūsu pirmais skūpsts.
Tik smieklīgs un bikls.
Tā nu ciemošanās beidzas. Pat bez kādām norunām vai kā, tomēr sagaidu sms un sagaidu zvanus un jau pēc 2 nedēļām vizinos mašīnā ciemos uz Baldoni, kur iepazīstos ar visiem draugiem un māsām un mammām un tētiem. Ta aizsakās mana pirmā, tāda īstā mīlestība un pirmās nopietnās attiecības (cik nu nopietnas var būt 15 gados).
Šo pusotru gadu atceros tikai ar vislabāko un skaistāko un ideālāko vasaru 2007. gadā. |
|
|
| |
[13. Jan 2011|04:55] |
zb intrigas darbavietā.
sāku meklēties kur pārmukt, bet pēc sludinājumiem redzu tikai bezjēdzīgos konsultantus un iespēju ātri un viegli nopelnīt. Gribu mierīgu darbu, vislabāk jau sēžamu, ne kājās stāvamu, bet nu 8 gadu laikā jau esmu pieradusi arī pie tā. Gribu pelnīt pieklājīgi, tā lai pietiek dzīvoklim un lai katra algas diena, nav jāgaida 2 nedēļas iepriekš ar pēdējo piečuku makā (tātad ap 150 Ls/mēn).
Bet kurš tev dos? Caur paziņām tā arī nekad vēl neesmu spējusi iekārtoties nekur, visas savas darba vietas esmu atradusi un izvēlējusies pati, sākot jau no 15 gadu vecuma. Nevienu neinteresē vairs tas, ka man ir atbildības sajūta, ka spēju ātri mācīties, ka garu nagu man nav un viss, viss pārējais.
tas mani nomāc, pat ļoti. :( |
|
|
| |
[11. Jan 2011|04:41] |
es naktī nespēju par viņu nesapņot. es nespēju neiedomāties vismaz 5reiz dienā par viņu.
mīlestība vai nepārgājusi aizraušanās? |
|
|
| |
[14. Dec 2010|08:48] |
man neiet.
atkal jūtu to, kas mani piemeklēja pirms gada.
es jūtu depresiju, es jūtu nomāktību un manas rokas nolaižas.
Vakardiena pagāja mājās. Karsta vanna ar nomierinošo tēju, romantisku filmu un lēni izkūpinātu cigareti.
pēc tam diena ar mājas darbiem un vakars ar vienu no vīriešiem. pamazām jutu, kā man tuvojas temperatūras reibums tādēļ uz darbu neaizgāju.
murgains miegs un pamošanās pusnaktī, lai ēstu pašgatavoto citronu saldējumu (izdomāju gan viņu uztaisīt dienā, kad mandeles apsāpējušās) un apelsīnu kakao.
es gribu mieru un baudīt ziemu. |
|
|
| |
[4. Nov 2010|14:32] |
besī ārā.
es nevaru pateikt nekad, bet nu šie gājieni ir vnk tracinoši. Saskaitīju ka 3 cilvēkiem kopā esmu aizdevusi 50 Ls. Ok, vienu 5īti nemaz necerēju dabūt atpakaļ, bet lai nu būtu.
Es saprotu, ka neizmaksā algu, ka aizkavējas utt, bet nu pusotra mēneša laikā var tak kko sagrabināt?
Šodien man vajag ļoti, ļoti vismaz 10 Ls, bet neviens lūk nevarot atdot pat 5 Ls (kas ir mans iztikas minimums nedēļai).
Tagad man kā muļķei jādomā no kā aizņemties pašai līdz algas dienai, savādāk uz darbu man netikt, ēst plikus kartupeļus un neko nepīpēt. Un jā - vajadzīgās lietas ar nenokārtot.
žēl, ka šitā. |
|
|
| |
[25. Okt 2010|14:37] |
es tomeer neesmu piemeerota kkaadai dziivei vientuliibaa. man vajag sabiedriibu, savaadaak manas domas aizkliist kkur prom, es iegrimstu skumjaas. taas pat nav skumjas - vnk briesmiigas domas un idejas. man vajag kaadu blakus, kam pazjeeloties, kam pieglausties, man vajag kaadu blakus, lai es buutu mieriiga, lai man nevajadzeetu visu to muljkjiibu, nevajadzeetu visu aarpraatu un ko tik veel ne. es arii gribu viit savu ligzdinju, nevis skatiities kaa citi to dara.
man vajag atbalstu kuru moraali taa arii nenoviena nesanjemu.
es miilu Aigaru, bet jau esmu aizmirsusi kas ir Aigars, zinu tikai to radiijumu kas diendienaa sevi pazudina, mani ignoree. atkal cereet uz nejaushu sastapshanos un tad atkal 3 dienas ideaalaa laimee un peec tam klusums? DIRST LAI IET, bet es vienalga skrieshu pie vinja un vienalga visu pametiishu, lai tikai pabuutu ar vinju paaris dienas kopaa. un nesanjemt neko. pzd, esmu iekritusi, gluzji kaa ar palikshanu staavoklii, tikai shoreiz man jaaziedojas viirietim un man tas sagaadaa prieku. saakas tas pats kas ar Ezi - esmu gatava kaut zvaigznes no debesiim nest, bet vinjsh veel var atljauties uzspljaut man par ko es tikai pasmaidiitu un viss.
jaagaida taas lielaas paarmainjas kuras Inguss soliiija.
ingus. kartejais ingus kuru pazistu un varbut tiesham vinjsh kko mana dzive mainis jo lidz shim ar visiem ingusiem kurus esmu satikusi taa ir noticis. |
|
|
| iemesli |
[25. Okt 2010|14:37] |
"Ikreiz, kad tev kāds iepatīkas, tu atrodi iemeslu noticēt, ka tieši šis cilvēks tev ir radīts. Iemeslam pat nav jābūt pamatotam. Laika gaitā šis iemesls kļūtu tikai par vienu muļķību, kas galu galā jūs izšķirtu, bet kamēr esi iemīlējies, šis iemesls šķiet ir tieši tas, ko esi meklējis visu dzīvi." [Pludmale]
kādēļ mēs iemīlamies? iemīlēšanās man personīgi ikreiz ir īsts piedzīvojums, kas aizrauj elpu. Kas tāds, kam man negribas sagaidīt beigas, gribas dzīvot tajā skurbulī, ar tiem taurentiņiem vēderā. Un ar laiku tas pāriet un es sēžu un pārmetu sev, kāpēc es atkal esmu kļūdījusies, kāpēc man atkal jāpārdzīvo, kādēļ es esmu bijusi akla. Es domāju, ka tas ir mūsu patmīlības dēļ. Mēs izvēlamies tieši tos cilvēkus, kuri mums it nemaz nav piemēroti. Mēs izvēlamies tādus cilvēkus, ar kuriem mums nekā kopīga vai gluži otrādi - kopīgs ir viss un ar laiku tieši šie iemesli kļūst par aizvainojumu, strīdu iemeslu. Mēs izvēlamies cilvēku, kas ļauj mums būt patstāvīgiem un vēlāk pārmetam, ka tie neieinteresējas mūsu dzīvēs, mēs izvēlamies cilvēkus, kuri gatavi klausīties tevī kaut dienām ilgi un beigās pārmetam, ka tie par daudz jaucas mūsu dzīvēs, izvēlamies brīvdomātājus, kuriem pārmetam nespēju būt nopietniem un nosvērtiem.
Mēs tā daram, jo savā patmīlībā vienkārši alkstam darīt lielas lietas - mainīt šo cilvēku būtību, salaust viņus. Lai cik labi viņš pret mani izturētos, es vienalga meklēšu iemeslu, kāpēc man tas nepatīk, lai cik mīļī, nejauki, vienaldzīgi, aizraujoši.
Un protams mums tas nesanāk un mēs sēžam un raudam par to, ka nav sanācis. Raudam par to, ka vienmēr izvēlamies tos nepareizos un meklējam vainu visā pasaulē, ne savā patmīlībā. |
|
|
| |
[20. Okt 2010|09:33] |
esmu atgriezusies interneta plašumos.
nekas jauns manā dzīvē nav noticis.
strādāju, dzīvojos, pie manis atkal bieži ir Deksters.
kad dzīvojos bez interneta, tad visu ko sarakstīju, kas būtu liekams cibā, bet nu sāku pārdomāt. |
|
|
| |
[2. Sep 2010|18:02] |
ar viņu laikam nekad man nebūs garlaicīgi.
šodien man milzu apetīte, tādēļ pirmais no rīta pateiktais teikums bija "man gribas ēst!"
smieklīgais sākās tajā brīdī, kad viņš sāka stāstīt par situāciju mājās. viņam ir dafiga visvisāda paika, bet nav trauku. neviena šķīvja, nevienas krūzes, nekā, nekā. tika domāti varianti par eļļas pūšanu pa taisno mutē vai makaronu vārīšanu mutē (paņem sausus makaronus, ieliec mutē, 5-7 min nogaidi un gatavs :D) vai kellogsu ēšanu ar majonēzi vai kellogsu ēšanu ar jogurtu pa taisno no zupas kausa utt... bija doma arī iet pie kaimiņa aizņemties bļodu un karoti un mazliet piena :D
viss beidzās ar ēšanu no pannas, man tika pasniegta nenormāli bieza un garšīga omlete un es drīkstēju ēst ar vienīgo dakšiņu (tiesa deserta) kas viņam mājās ir.
pēc tam mēs smējāmies uz izdomājām dažādās apvienotās profesijas, jo viņš kādā sludinājumā bija redzējis ka kāda iestāde meklē bārmeni-pavāru. tad nu radās pavārs-sapieris, biznesmenis-dārznieks (šis par godu vienam no mūsu šefiem), ugunsdzēsējs-sētnieks, strīptīzdejotāja-lietvede utt, vairs neatceros.
un vienvārdsakot bija ļoti mīļi un skaisti un es dievinu pamosties viņam blakus un gulētejot sajust viņu un viņš vispār visu, visu dara tieši kā man patīk, i muguriņu vnk paglauda, i samīļo un vispār... nevienai citai nemaz negribu viņu atdot un i uz nevienu citu nemaz negribas skatīties.
ā, šodien aizvilkos uz darbu, ļoti gribējās tēju, tad nu sēžu klubā, dzeru tēju, tur kkāds iereibis čalis kko mēģina runāties. Es pusi nesaprotu no viņa teiktā, jā ok, tur runā vnk huiņu...tad pēkšņi viņš sāk skatīties man acīs un vienkārši pasaka "es tevi gribu tagad." es vnk skatos lielām acīm. tam seko teksts "man vecrīgā ir dzīvoklis, nāksi līdzi?"
njā, noburkšķēju, ka es iespējams esmu aizņemta meitene, uz ko man sāka stāstīt ka dzīvē nav cilvēku-sienu un ka iespējams šī ir mana lielā izdevība, iespējams ka tas ir kas tāds, kas manu dzīvi apgriezīs kājām gaisā un tā milzu soļiem sāks iet augšup un es pacelšos kur tur.
paldies, šāds solis jau ir noticis. |
|
|
| |
[31. Aug 2010|18:22] |
|
es varētu rakstīt un rakstīt cik laimīga es esmu. |
|
|
| |
[30. Aug 2010|08:41] |
pedējo 2 nedēļu laikā es no 4 satiktiem cilvēkiem, kuri mani ir pazinuši 100 gadus iepriekš, bet sen nebija redzējuši, esmu dzirdējusi to, ka esmu izaugusi par foršu meiteni ar interesantu dzīvi :)
mans dzīvesprieks uzlādējas,
ESMU SASODĪTI LAIMIĪGA!!!!!!!!! |
|
|
| Nakts |
[25. Aug 2010|08:19] |
Tā arī neaizmigu. Visu nakti grozījos un pārdomāju katru Eža vārdu, meklēju ko tādu ko viņš protams nav teicis.
Rīt 26. Augusts, dzimšanas diena. Jāsāk cept kūku... |
|
|
| vīrieši. |
[22. Aug 2010|17:18] |
tā gribas seksu, ka miegs īsti nenāk.
nepierasti, ka nav kam pirms gulētiešanas vai no rīta paprasīt.
ātrāk sagaidīt A no komandējuma - tak jāpasniedz dzimumdienas dāvana |
|
|
| Darbs. |
[21. Aug 2010|19:43] |
Vakar biju mājās ap 10 rītā. Aizgāju gulēt, pamodos ap 14iem un sāku taisīties darbam. Nostrādāju no 20iem līdz 7iem, tad mājās uz dušu un kafiju, tad atkal skrējiens uz darbu no 10iem līdz 19iem, tad skrējiens uz otru darbu. Bārmenis sataisīja 2 superkokčikus, viss liekas nervozs, skaļš un spilgts!
Tagad tikai no 20iem līdz 8iem un tad pēc kādiem 2 aliem došos lielajā miegā :P |
|
|
| Darbs. |
[20. Aug 2010|04:07] |
Izrādās joks par "tu esi atlaists" ir kritis pār tā popularizētāju un vairs nebūs klubā viņa ar ko papļāpāt, paflirtēt un pakaitināt. Žēl :( gribu, lai viņš ātrāk atgriežas.
Katru gulētejamo reizi es iztēlojos viņu sev blakus, lai var iemigt, bet katru reizi mostos no tā, ka sev blakus meklēju Ezi un katru reizi tas ir tik neizturami sāpīgi, ka kliedzu-citreiz skaļāk, citreiz klusāk, bet tās ir tās sāpes, kas sagrābj tavu sirdi dzeloņstieplēs un vēl mazliet pievelk - lai paasiņo! |
|
|
| |
[30. Jul 2010|04:04] |
šonakt kāds puisis manī iemīlējās un es viņu atstāju pie draudzenes mājas durvīm.
es ceru ka šobrīd ar viņu viss kārtībā un manu Sargeņģeļa rīcību viņš atcerēsies vien kā sapni. |
|
|
| |
[12. Jul 2010|02:18] |
šodien vnk neizturēju. 3 gadus biju cietusies, turējusi sevī, izgrūdusi uz Ezi utt...
sakliedzu uz to resno cūku...no sākuma dirsu par to, ka man jājūtas kā noziedzniecei, ja gribu toletē kluci nolikt, vai pusdienu šķīvi nomazgāt, beigās kad resnā neizturēja un sāka brukt virsū dirsu par to, ka viņa to vien māk kā resnu pakaļu audzēt un slinkot, ka ome mirst badā un viņai poh par to. bet nē, lūk ome, kurai es vakar no tirgus 5kg kaulus stiepu ģībdama, protams nostājas Sanitas pusē, jo Sanita ir spējusi aprecēties un paplest kājas diviem bērniem. Protams audzināt bērnus vieglāk omei, velkoties pa māju uz kruķiem un pabarot no savas pensijas, no kuras 70 Ls tiek vēl atdoti mīļajam un jaukajam mazdēliņam.
izplūdu asarās un patiesos apvainojumos, pateicu par to ka riebjas tās bērnu kakas, kas uz dušas kabīnes parādījās jau nākamajā dienā pēc tam, kad biju pirmo reizi pa nopietno iztīrījusi vannasistabu un nav notīrītas jau gadu un mēnesi.
eh...izsūdzējos šeit, vieglāk palika.... |
|
|
| |
[22. Jun 2010|18:56] |
mazā māsa dodas uz pāris dienām ciemos pie tantes uz Briseli.
Tādēļ jautājums - must see vietas Briselē? |
|
|