| iemesli |
[25. Okt 2010|14:37] |
"Ikreiz, kad tev kāds iepatīkas, tu atrodi iemeslu noticēt, ka tieši šis cilvēks tev ir radīts. Iemeslam pat nav jābūt pamatotam. Laika gaitā šis iemesls kļūtu tikai par vienu muļķību, kas galu galā jūs izšķirtu, bet kamēr esi iemīlējies, šis iemesls šķiet ir tieši tas, ko esi meklējis visu dzīvi." [Pludmale]
kādēļ mēs iemīlamies? iemīlēšanās man personīgi ikreiz ir īsts piedzīvojums, kas aizrauj elpu. Kas tāds, kam man negribas sagaidīt beigas, gribas dzīvot tajā skurbulī, ar tiem taurentiņiem vēderā. Un ar laiku tas pāriet un es sēžu un pārmetu sev, kāpēc es atkal esmu kļūdījusies, kāpēc man atkal jāpārdzīvo, kādēļ es esmu bijusi akla. Es domāju, ka tas ir mūsu patmīlības dēļ. Mēs izvēlamies tieši tos cilvēkus, kuri mums it nemaz nav piemēroti. Mēs izvēlamies tādus cilvēkus, ar kuriem mums nekā kopīga vai gluži otrādi - kopīgs ir viss un ar laiku tieši šie iemesli kļūst par aizvainojumu, strīdu iemeslu. Mēs izvēlamies cilvēku, kas ļauj mums būt patstāvīgiem un vēlāk pārmetam, ka tie neieinteresējas mūsu dzīvēs, mēs izvēlamies cilvēkus, kuri gatavi klausīties tevī kaut dienām ilgi un beigās pārmetam, ka tie par daudz jaucas mūsu dzīvēs, izvēlamies brīvdomātājus, kuriem pārmetam nespēju būt nopietniem un nosvērtiem.
Mēs tā daram, jo savā patmīlībā vienkārši alkstam darīt lielas lietas - mainīt šo cilvēku būtību, salaust viņus. Lai cik labi viņš pret mani izturētos, es vienalga meklēšu iemeslu, kāpēc man tas nepatīk, lai cik mīļī, nejauki, vienaldzīgi, aizraujoši.
Un protams mums tas nesanāk un mēs sēžam un raudam par to, ka nav sanācis. Raudam par to, ka vienmēr izvēlamies tos nepareizos un meklējam vainu visā pasaulē, ne savā patmīlībā. |
|
|
