Viņi ir nelaimīgi?

(Reply to this) (Thread)

puika ļoti :(
par vecākiem neviens neko nezin, jo puikam neļauj nevienu aicināt ciemos īpaši, bet cik bijuši, tad zināja teikt, ka mājās baigais klusumiņš, visur svētie pie sienām utt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var jau būt ka arī tas puikas nelaimīgums ir tikai tāds jaunības maksimālisms.
Jaunībā daudz ko uztver asāk un vēlāk vērtē citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nez, viņš jau no mājām nebēg, tas ir tas, ko draugi atstāsta.
ta jau puika piem. datorzinātnēs, matemātikā ļoti gudrs, bet dzīves uztveres viņam neeso nekādas. Māsa teica, ka piem. viņs nezin cik daudz var stastīt un kas stastīt, tāpēc viņš nereti nonāk nepatikšanās jo ne to pasaka ne tam cilvēkam utt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt kādā konkrētā brīdī dzīve viņam tieši daudz ko iemācīs :)
Es jau arī būtībā visu bērnību pavadīju mājās. Nu, ārpus bērnu dārza, skolas un radiniekiem. Draugu man tā īsti nebija nemaz, līdz ar to arī ārā negāju.

Nu un es tagad saku ko domāju, tā var tikt nepatikšanās, ja kādam tas nepatīk, bet nu, jāmāk jau par sevi pastāvēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, bet tas man liekas par traku, ka senči tādā minimālismā dzīvo. Jo drēbes viņam ir labas, vnk ļoti maz, jo vairāk neesot nepieciešamas.

Atceros, ka man visa bērnība pagāja pa sētu vien dauzoties, senči tik priecājās. A te situācija ka nelaiž vispār ārā, draugi ciemos nevar nākt, telefona nav un savējos nedod lai sazvanītos vai ko.... man liekas briesmīgi :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie manis arī neviens nevarēja nākt :)
Reizēm tas viss nav nemaz tik briesmīgi, cik liekas. Varbūt manā gadījumā tie laiki vienīgi bija nedaudz citādāki, tad telefonu nebija daudziem, līdz ar to tā sazvanīšanās nebija nekāda svarīgā lieta.
Bet pa mājas telefonu man nekad nepatika runāt. Man nepatīk, ja es runāju ar kādu pa telefonu, bet vēl kāds cits klausās.
Katrs gadījums, protams, ir jāvērtē individuāli, bet es neuzskatu, ka būtu kaut kāda megajēga iespringt par to visu. Viss vienmēr katram ir bijis citādi.
Man arī klasē tolaik bija tā, ka tad, kad visiem bija kaut kādi žiltoni un segas, es varēju spēlēt tetri. Un tad kad man bija žiltons, es viņu varēju spēlēt pusstundu dienā. Kad parādījās dators, es varēju pie tā atrasties stundu. Aptuveni no 17-18 vakarā. Tajā laikā, kad visiem citiem apkārtējiem nekas no tā netika ierobežots, tad man, protams, bija tāda stulba sajūta, bet tas viss kaut kā jau sen liekas pagājis un mazsvarīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezinu, man tas liekas pārāk nežēlīgi, ka neļauj puikam izpausties, pilnveidot sevi. Es jau nesaku, ka vajag laist pa naktīm vazāties apkārt, ka nevajag tur ļaut dzerstīties/pīpēt, bet nu izlaist tīri pastaigāt ar draugiem (viņiem tur tā ir, ka vislaik staigajas apkārt, bez kkādiem alkoholiem vai tā) vai arī neļauj aiziet uz draudzenes izlaidumu vai tas ka māca puikam strādāt utt bet algu/konkura balvas kas nav nieka 100 Ls savāc tēvs

bedīgi, jo tā jau puisis nav sliktsa, esmu reizes 2 redzējusi un draugi pārdzīvo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan ar laiku pilnveidosies ;)

(Reply to this) (Parent)