| |
[30. Jun 2011|11:00] |
būtu bijusi superjauka pasēdēšana, ja es neaizlietu acis. kārtējo reizi. bija jauka pasēdēšana, sanāca pat samērā daudz cilvēku un aks un kā un ceru neviens nav apvainojies vai tā.
pēc tam es uzvedos ļoti muļķīgi pīpējot un dzerot ūdeni, tad bija nakts un tad bija rīts. sen nebiju gulējusi tik absolūtā tumsā. tik tumšs, ka neredzi neko, neko. Ziepniekkalnā man virs gultas zvaigznītes spīd, purčikā pretējā māja un atvērts logs. no rīta man pamodināja Dainis-1. viņš to izdarīja divas reizes, tad bija brokastu zemes un tad jau biju purčikā, viss sakravāts, savests, nolikts.
rīt izbraucu pusdienlaikā, šoferis Ivo vakar zvanīja un šodien zvanīs atkal un es atkal jūtu to satraukumu, ka negribas krāmēt neko un gribas vnk aiziet pavemt. tā ar mani ir - ik reiz kad satraucos un sabīstos, man nolaižas rokas un paliek slikti.
Bet vispār - daudz jauku vārdu dzirdēju par sevi. Varbūt daļa piederēja pie vakara spēlēm un nebija tā pa īstam, bet nu pajāt, es jau arī neko negaidu, no cilvēka, kas mani tik tikko pazīst. Bet no citiem tas nāca tā mazliet pat sirsnīgi un man sirsniņa parādīja, ka tomēr kkas viņā ir dzīvs. Vakara gaitā sajutu kko sen nejustu - man iekutējās. Uz mirkli, iespējams tas vnk bija kkāds refleks, bet man likās, ka kutēja gan. A varbūt tas viss ir manā galvā.
Un šodien kkā muļķīgi gribas smaidīt, paldies. |
|
|
| |
[30. Jun 2011|13:01] |
man ir palikuši 15 "D-4 vai tu dusmojies?"
fiksi jaizdomā pielietojums, savādāk sabojāsies.
es veljoprojām neesmu sakusi neko darīt. |
|
|
| |
[30. Jun 2011|15:27] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Credo - Tur aiz mākoņiem ir saule | ] |
es pēc mazāk kā diennakts jau būšu ceļā, bet viss man ir puskrāmēts, kā vienmēr atmests ar roku un es sēžu un lasu muļķības par grūtniecēm un policistiem.
esmu pārēdusies, man tas riebjas, jo tad es nemūžam netikšu no saviem 76 vaļā, bet nu apsolos šodien vairs tikai gurķūdeni dzert un vakarā simboliski ar Pudiņu pa šķidrajai maizītei. Ak jā, tak Mandersons vēl solījās piekāpt.
toties atcerējos, ka man gribēsies droši vien ēst pa ceļam, tad nu man ir lavašs, kurā sasmērēšu dzintara klasisko sieru, sagriezīšu mazliet auksto cepeti, zaļumiņš, varbūt atradīsies mātei skābēts gurķēns un visu to apgrauzdēšu vēl cepeškrāsnī. un samizošu pilnu burku burkāniem. ā, dzert tak arī gribēsies.
ai, man viss tagad sastāv no "ak jā pareizi, tas arī"
soma pilna, es atceros par rudens mētelīti, atceros par pannu, atceros ka man tak guļammais jāpaņem, atceros par to, par to un vel par šito. FAAAAK.
gribas peldēties, gribas saldējumu un kko...
"Viņa nemācēja piedot
It neviena nieka.
Un es paliku bez bēdām,
Un es paliku bez prieka." |
|
|
| |
[30. Jun 2011|22:57] |
|
PANIKA!!! es šovakar atkal iedzeršu, jau aunu kājas virzienā uz pilsētu. gribas raudāt un smiet. |
|
|