Es atkal viena. Tikko noskatījos pa tv3 raidījumu "Brīnumcilvēki". Ārprāts, man gribas raudāt, acis slapjas. Es nevaru. Kapēc pasaule ir tik nežēlīga? Kapēc cilvēki ir tik nežēlīgi? Kāpēc cilvēkiem tā jācieš? Man tā žēl to cilvēku. Man vienmēr drausmīgi ir bijis žēl invalīdu un izkropļotu cilvēku. Diemžēl man žēlums ir tik liels, ka es no šādiem cilvēkiem izvairos un man pat savā ziņā ir nepatīkami. Katru reizi, kad es pa tv redzu kaut ko tādu-raudu, es vienkārši savādāk nevaru. Vienreiz redzēju pie Origo to cilvēku bez sejas, pagāju garām un sāku raudāt un tā visu ceļu līdz mājām. Bāc, tagad to rakstot, pa īstam apraudājos. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas spēj saglabāt dzīvesprieku, kaut ko pat dzīvē sasniegt un nesēdēt un neraudāt pat to, kas viņiem nav. Es tā nevarētu. Es esmu vāja...pārāk vāja. Tapēc jau laikam man tie cilvēki ir tik ļoti žēl, jo es iedomājos sevi viņu vietā. Par veselību tiešām nav svarīgāka nekā. Ārprāts, kā es brīžiem ienīstu šo pasauli....un ienīstu sevi par to, ka esmu tik vāja! :(

Viss labais sākās trešdien. Ar ciemiņiem, tētis beidzot mūs apciemoja Rīgā. Un tad Linkin Park koncerts. Waa! Bija super! Man jau nu dikti patika. Pirmo reizi redzēju tādu enerģiju un atsaucību no publikas. Tiešām, kaut kas tāds bija redzēts tikai pa tv, no kaut kādiem superlieliem rokkoncertiem. Pat lielākā daļa sēdētāju cēlās kājās un fanoja. Bāc, kā man arī gribējās...dziedāt skaļi līdz un ārdīties, bet nu diemzžēl mani sabiedrotie bija gaužām pasīvi, bet tas nu tā. Gan jau citreiz nolaidīšu tvaiku. Piemēram Queen koncī. Obligāti jāiet! Labi, nebūs tas, bez Fredija, bet tomēr tās dziesmas...tas ir jādzird (Bohemian Rapsody...mmm). Paklausījos youtubā dzīvos ar Paul Rodgers as frontman, nu man patīk, šis tas nebija, bet kopumā domāju, ka noteikti būs tā vērts. Varbūt pat beidzot tiešām pa
ņemsim stāvvietas.
Un tad 4dien, atkal kaut kas labs un TIK ilgi gaidīts. Beidzot mēs aizgājām uz kinīti, uz Sex And The City. Vāks, kā es gaidīju šito filmu.Pirmo reizi paņēmām biļetes balokonā. Pirms tam forši pasēdējām un pieedāmies čili picā. Pati filma bija vienkārši ideāla. Viss, ko es gaidīju un vēl tik daudz vairāk. Vnk mīlu. :*** Es gan neapraudājos, bet smējos līdz asarām. Bāc, tik laba. Noteikti mana mīļākā filma un noteikti skatīšos vēl neskaitāmas reizes!!! Pēc tam aizgājām mājās, dzērām vīnu un sākām skatīties Desperate Housewives no sākuma. Aizgājām gulēt pēc 3. Super vakars!
Vakar dzērām mājās 3jatā, noskatījāmies 2 filmas... Juno (sūc) un Enchanted (patika). Bet tā arī kaut kā dzeramais štimis neradās, arī šņabis beidzās...tā kā. Vnk aizgāju ap 4 gulēt un šie biki vēlāk. Sanāk ka 3 vakarus jau pēc kārtas dzerts...bzz. Un katru nakti iets gulēt 3,4. Mjā...un sekas nedaudz jau ar sāk just no tā visa. Tā kā nedaudz paātrināta sirdsdarbība un šad tad pa dienu uznāk baigais miegs un besis. Šovakar aizbrauksim atkal 3atā uz Dominu, manējais meklēs šūzus, un pēc tam boulingu spēlēt. Nez kā ar dzeršanu, it kā jau vajadzētu ieturēt pauzi, bet moš jau kādu aliņu varētu. :) Vislielākais škrobis, ka dieta galīgi pamesta novārtā. Uz svariem bailes kāpt. Viss iespējamais junks ir ēsts pa šām dienām. :( Vasara galīgi visu apgriež kājām gaisā, vairs nekādas kārtības. Laiks arī nekāds, slapš, bet nu nekas. Varbūt tā vajag. 1dien obligāti vajadzētu atsākt veselīgo dzīvesveidu, savādāk esmu galīgi degradējusies. Šitā nevar. Vienīgais labums, ka ar privātstundām diezgan labi veicās. Vismaz kaut ko daru. Ceru, ka pēc Jāņiem sanāks vēl daudz labāk, kā skolīts. Bet vispār uz dusma uz sevi, visu laiku tikai slaistos pa gultu...ar portatīvo...draugiem.lv utt. Grāmatas stāv veselas 3, kuras vajag un gribas obligāti izlāsit, bet nevaru piespiesties. Visu laiku atlieku un domāju...jā, rīt noteikti ķeršos klāt, bet nekā. Kaut kā jāsaņem sevi rokās, lai vasara nebūtu galīgi izniekota.
Kaut kad drīz ultrasonogrāfija....brrr. Bet nu jūtos vispār diezgan labi. Bet bail vienalga...

Kārtējā trakā nedēļas nogale ir beigusies, kaut gan dažiem labiem vēl tā joprojām turpinās. Nu nenožēloju jau, ka aizbraucu uz to Vecpiebalgu, bet nu nekas īpaši izcili jautrs jau arī nebija. Bet bija pavisam okej. Dzēru 6dien līdz 6 rītā, atkal viena no pēdējiem, bet nu ko man padarīt, ka tiklīdz sāk aust saule, tā man sāk palikt interesanti, jautri un visādā ziņā labi un alkahols arī garšo vēl labāk kā naktī. Bet nu saņemos un tomēr 6 no rīta ielīdu teltī, un protams, nesanāca izgulēties. 3 stundas pavadīju cīnoties ar miegu, bet īsti nevarot aizmigt un drebinoties kādu laiku no aukstuma. Pēc kāda laika sadzirdēju, ka visi jau sāk mosties, tad arī es vēlos tik ārā, jo vairs no miega nebija nekādas miņas. Nu nesanāk izgulēties man tajās teltīs. Tā nu man var teikt fūga bija ļoti minimāli, bet vairāk gan besis no negulēšanas. Visi turpināja dzert tālāk, bet nu man tā arī nesagribējās pa visu dienu.Pat šašļiki apnika. Sauļojos uz sedziņas un paliku ar laiku arvien kašķīgāka un kašķīgāka, jo sapratu, ka mājās tikšana nespīd, jo šoferis vēl nebija gājis gulēt un tik turpināja dzert un jautroties. Beigās parādījās tomēr iespēja iespiesties kādā mašīnā uz Rīgu un nolēmu, ka atstāšu savu mīļoto, lai nodzeras :) Es tiešām neizturētu vēl vienu nakti. Man bija tāds besis, un vēl tā saule cepināja, ēnā arī slikti-odi, dunduri grr. Esmu tik laimīga, ka tiku mājās. Dušā un gultiņā, nokrācu apm. 13 studas, bet vēljoprojām šodien galva tāda dulla. Un šie vēl tur, dzērājšoferis tikai tagad augšāmcēlies un tik tagad plāno kratīties uz Rīgu. Ārprāc, es nez kas būtu, ja es būtu palikusi ar šiem, es būtu sajukusi tur prātā. Jau no vakardienas esmu kārtīgi apdegusi. Es nesaprotu, kā es tur pirms 3 gadiem varēju nodzert 3 dienas pēc kārtas. Laikam tiešām palieku veca.:/
Runājot par veselību, aj, rīt atkal pie ārsta. Pagāš5dien nebija nemaz traki, viņai jau liekas, ka nekas traks. Izspaidīja mani kārtīgi, bija sāpīgi bez gala. Izrakstīja tik vitamīnus un lika lietot kāpostlapu kompreses, ko arī visu nedēļu darīju. Nu nez vai kas labāk, es nez ko man rīt teiks, varbūt beidzot sūtīs uz ultrasonogrāfiju, vajadzētu gan, bet man bail. Bet es vienkārši gribu beidzot skaidri zināt, ka viss ir ok un kas man īsti kaiš. Pagaidām vēl īsti nomierināties nevaru. Tā negribas rīt kratīties vienai autiņā 2h, vēl tā nenormālā saule un karstums.Vispār vairs ārā negribas līst, kā viss vēl svilst. Un vēl rīt vakarā vajadzētu kratīties atpakaļ uz Rīgu, ak nē. Galīgi negribas. Bet nu kas jādara, tas jādara.
3dien uz Linkin Park, atkal jādzēr, bet nu līdz 3dienai jau noteikti gribēsies atkal iepļaut. Vispār mani jau tagad tā kā nedaudz kārdina tas baltvīns bāriņā, bet nu nē, jāatgūstās tomēr pavisam un jāpadomā par savu veselību. Kāds prieks tomēr, ka nesāku vakar tur dzert uz besha, jo es jau zināju, kā būtu-paliktu tik labi un jautri atkal un pēc tam vakarā būtu tāds besis, ka jāmirst un galva grieztos, un tad būtu tur vēl palikusi-nu nē! Man preiks par sevi :)
Gribās viskaut ko garšīgu, bet leduskapī tukšums.Šodien izlidināju tik daudz sapuvušu produktu no leduskapja misenē. Veca gaļa smird vnk briesmīgi, kaut gan izskatījās vēl okej. Uz veikalu galīgi nevelk. Aj gan jau kaut kā iztikšu. Vēl tomēr diezgan besis. Sēžu un garlaikojos,spaidu tv, bezjēdzīgi sērfoju netā, gaidu savu dzēŗāju mājās. Bet nu moš labāk, lai nemaz nesteidzas :)Vismaz miers.
Kaut tik rīt pie ārsta labi izietu-tas galvenais.
Ka

Bail no rītdienas :( Bet vajag, beidzot vajag to izdarīt. :/

Vasara sākās vai nesākās-nevar saprast. Laiks tad tāds tad nekāds. Skola ar visām lekcijām beidzot it kā galā, visi darbi padarīti godam. Vēl nekad man nav bijuši tik labi rezultāti, tā kā it kā laikam jau varu ar sevi lepoties, bet nu kaut kāds tukšums tomēr, jau sāk kaitināt tā bezdarbība. Tiešām pati brīnos, jo tā gaidīju to brīdi, kad beidzot varēšu nekā nedarīt. Tagad saprotu to, ka tajos brīžos, kad tev tik daudz, kas jāizdara, bet pēc kāda laika tu atļauj sev mazu atpūtu, piemēram, palūrēt tv, tad tu tiešām izbaudi tos mirkļus. Bet tajos brīžos visu laiku domāju, nē, ja būtu tā apziņa, ka nekas nav jādara, tad gan es izbaudītu kārtīgi. Bet re kā, izrādās, ka tomēr viss ir otrādi. Aj vispār nezinu, ko ar sevi iesākt...jau galva sāp no sēdēšanas mājās, gultā,lūrot tad laptopā, tad tv kastē. Bet nekas tagad lielā tējas krūze blakām un tūliņ skatīšos jau 3 reizi Memoirs Of A Geisha, kopš es šonedēļ angļu valodā izlasīju šo grāmatu priekš book report un totally fell in love. Bet nu tagad pa pro7 vāciski jāiečeko. Rīt agri jāceļas,bet es pat savā ziņā tiešām priecājos, ka tikšu ārā no mājām, pēc uni, kur es drošvien pavadīšu tikai kādu pusstundu, vnk ieshu pa veikaliem pastaigāt, un vakarā vēl franču valoda. Vismaz kādas pārmaiņas dienas kārtībā. Laikam vienkārši būs beidzot tiešām jāmeklē vasarā kaut cik saprātīgs darbs lai atkal negarlaikotos no garlaicības...haha! :)
Aj 4dien beidzot pēc lekcijām atļāvos kārtīgi nolaist trauku. Pagulēju un braucām ciemos. No sākuma negāja jautri, bet kā vienmēr palikām 3 izdzīvojušie un kā mums tik tur negāja, alkahola meklējumus un, protams, dejošanas und ziedāšanas pie 80 un visiem citiem hitiem. Bet pats superīgākais, sēdējam 5 no rīta pie juglas ezera, debešķīgā saulītē un vnk dzēram un runājām. Bija tik labi, likās neko vairs dzīvē nevaig. Aj, tas alkahols tiešām brīžiem spēj izraisīt tādas nesaprotamas laimes sajūtas, ka pilnīgi dzērumā vēl spēj par to pabrīnīties. Bija tik labi, tik sen nebija nolaists šitā tvaiks. Protams, par to kā es pēc tam 5dienas vakarā un vēl vakar 6dien jutos laikam nav jēgas skaidroties. Es vēl šodien man liekas sekas nedaudz jūtu. Mjā, kapēc dzīvei jābūt tik netaisnai.
Vispār jau viss būtu vislabākajā kārtībā, ja vien ar veselību kopumā būtu viss kārtībā. Ja vien es zinātu, kas man īsti kaiš un vai tiešām viss būs ok. Bail. A ko darīt? Cerams...
Labi viss, laiks koncentreēties filmai un tējai...

People who work sitting down get paid more than people who work standing up (Ogden Nash)

The longer the title, the less important the job. (George McGovern)

Most managers spend their time making it difficult for workers to work. (Paul Shorter)

Viss, kas notiek, notiek uz labu! NEpiekrītu!

Man šodien no visām dzimšanas dienas dāvanām viena likās īpaši jauka un negaidīta-vot skrēju no rīta uz autiņu un pļek! dāvana no debesīm! To man liekas, ka pamanīja visi pieturā, bet es tā skrēju, ka man tajā brīdī bija vienalga. Skats no malas varētu būt labs :D Labi, ka ne uz galvas, bet visur citur gan-uz rokām, muguras, abiem sāniem..bzzz. Laikam tā noveikties var tikai man, bet nu ko- bija vismaz skolā par ko ierēkt....pfff..

Vajadzēja revanšēties tā kā tajā Red Bull reklāmā...hehe...

Whos the bich? Whos the bitch? Im the birthday bič!!!
Boa...jautri...tomeer uz skolu tāpat jāiet, labi vien, ka tik 2 lekcijas palikušas, jo pirmo atļāvos savā svētku dienā nogulēt-man to vnk tāā vajadzēja! Bet protams varētu gulēt vēl un vēl...
Tāds slinkums, neko negribas dariiit... (yawn)
Nu tad Prost bičes!


Im getting old...noooo! :((((

Es laikam esmu pārāk stulba šai lapai...
Wuhuu, tas arī būtu mans pirmais ieraksts, haha, un ko tagad? O_o