Neizprotams tukšums

Vasara sākās vai nesākās-nevar saprast. Laiks tad tāds tad nekāds. Skola ar visām lekcijām beidzot it kā galā, visi darbi padarīti godam. Vēl nekad man nav bijuši tik labi rezultāti, tā kā it kā laikam jau varu ar sevi lepoties, bet nu kaut kāds tukšums tomēr, jau sāk kaitināt tā bezdarbība. Tiešām pati brīnos, jo tā gaidīju to brīdi, kad beidzot varēšu nekā nedarīt. Tagad saprotu to, ka tajos brīžos, kad tev tik daudz, kas jāizdara, bet pēc kāda laika tu atļauj sev mazu atpūtu, piemēram, palūrēt tv, tad tu tiešām izbaudi tos mirkļus. Bet tajos brīžos visu laiku domāju, nē, ja būtu tā apziņa, ka nekas nav jādara, tad gan es izbaudītu kārtīgi. Bet re kā, izrādās, ka tomēr viss ir otrādi. Aj vispār nezinu, ko ar sevi iesākt...jau galva sāp no sēdēšanas mājās, gultā,lūrot tad laptopā, tad tv kastē. Bet nekas tagad lielā tējas krūze blakām un tūliņ skatīšos jau 3 reizi Memoirs Of A Geisha, kopš es šonedēļ angļu valodā izlasīju šo grāmatu priekš book report un totally fell in love. Bet nu tagad pa pro7 vāciski jāiečeko. Rīt agri jāceļas,bet es pat savā ziņā tiešām priecājos, ka tikšu ārā no mājām, pēc uni, kur es drošvien pavadīšu tikai kādu pusstundu, vnk ieshu pa veikaliem pastaigāt, un vakarā vēl franču valoda. Vismaz kādas pārmaiņas dienas kārtībā. Laikam vienkārši būs beidzot tiešām jāmeklē vasarā kaut cik saprātīgs darbs lai atkal negarlaikotos no garlaicības...haha! :)
Aj 4dien beidzot pēc lekcijām atļāvos kārtīgi nolaist trauku. Pagulēju un braucām ciemos. No sākuma negāja jautri, bet kā vienmēr palikām 3 izdzīvojušie un kā mums tik tur negāja, alkahola meklējumus un, protams, dejošanas und ziedāšanas pie 80 un visiem citiem hitiem. Bet pats superīgākais, sēdējam 5 no rīta pie juglas ezera, debešķīgā saulītē un vnk dzēram un runājām. Bija tik labi, likās neko vairs dzīvē nevaig. Aj, tas alkahols tiešām brīžiem spēj izraisīt tādas nesaprotamas laimes sajūtas, ka pilnīgi dzērumā vēl spēj par to pabrīnīties. Bija tik labi, tik sen nebija nolaists šitā tvaiks. Protams, par to kā es pēc tam 5dienas vakarā un vēl vakar 6dien jutos laikam nav jēgas skaidroties. Es vēl šodien man liekas sekas nedaudz jūtu. Mjā, kapēc dzīvei jābūt tik netaisnai.
Vispār jau viss būtu vislabākajā kārtībā, ja vien ar veselību kopumā būtu viss kārtībā. Ja vien es zinātu, kas man īsti kaiš un vai tiešām viss būs ok. Bail. A ko darīt? Cerams...
Labi viss, laiks koncentreēties filmai un tējai...