pēdējā laikā sākušies rudens sapņi... šonakt biju kaut kur Kaukāzā un bija man problēmas ar galvu... savācās visi mani radi (protams, visi Kaukāza iedzīvotāji) gabalu trīsdesmit sastāvā un aizveda kaut kur kalnos pie kaut kāda ķirurga uz operāciju.. operācija notika zem atklātas debess, man uztaisīja anestēziju un pārgrieza smaganu, bet kad pamodos, viss jau bija cauri... pēc neilgas atpūtas devāmies atpakaļ uz savu miestu.. bet notika tā, ka radās jauna problēma un no galvaskausa vajazēja "izlaist ļaunos garus" (pēdējā laikā IRL nomoka smagas galvassāpes un arī no rīta pamodos ar sajūtu, kā no iekšpuses plēstu pušu galvaskausu)... mani atkal aizveda uz to pašu vietu, bet te jau es pats sāku domāt, pirmkārt, es sapratu, ka šie ķirurgi strādā nelegāli un loģiski būtu braukt uz slimnīcu, taču radi nez kāpēc ved mani uz šejieni... ķirurgs bija jau cits un es sāku viņu izprašņāt... izrādījās, ka viņš patiešām ir mācījies par ķirurgu, bet kaut kādu politisku iemeslu dēļ, neesot dabūjis sertifikātu un nevar praktizēt slimnīcā, tāpēc to dara sterilajā kalnu gaisā... es sāku izprašņāt par operāciju, viņš atbildēja, ka tā neesot sevišķi bīstama un uz 98% garantēja izdošanos, uz ko mani radi vicinoties ar līkiem nažiem, atbildēja, ka ja būs tie 2%, ķirurgs ies bojā turpat uz vietas... parādīja man galvas smadzeņu karti un nosauca smadzeņu daļas latīņu līdzīgā valodā, kuras var tikt aizskartas, bet tas neesot bīstami... no visa es sapratu, ka man vienkārši arvērs galvaskausu un ar dakšiņu pārdurs dažās vietās, lai no zem smadzeņu garozas iziet tur sakrājies gaiss, kas spiež uz smadzenēm... kamēr ķirurgs gatavojās operācijai, man lika pagaidīt un es iegāju kalnu būdiņā, kas bija blakus operāciju galdam... tur bija sieviete ar zīdaini tikko pēc operācijas... gribēju palūgties, bet šī kompānija iztraucēja... kaut ko maznozīmīgu parunāju ar šo sievieti, kad ienāca ķirurgs un pateica, ka viņai ir jāiet... es paliku viens un tad kad jau mani paaicināja un gūlos uz operācijas galda, daļēji samierinājies ar to, ka vai nu miršu, vai kļūšu par idiotu līdz mūža galam, noskanēja modinātājs...

šonakt sapnī redzēju, ka cūkām tādās kā suņu bļodiņās bēra katrai savas krāsas bumbiņas apmēram 5 cm diametrā... un pa virsu tām kaisīja pērles, citādi cūkas neēstu krāsainās bumbiņas..

и как божеству приходилось мне швырять через стол шахматные фигурки, чтобы быть замеченым...

tuvojas laiks, kad atkal nāksies braukt uz Rīgu un lūgt cilvēkiem naktsmājas... par to tad šonakt arī bija sapnis... nokļuvu kādā svešā pilsētā un bija jāatrod, kur palikt pa nakti... kāds draugs uzaicināja pie sevis, bet pēc brīža ieradās viņa vecāki un lika man izvākties, jo mani netaisoties paciest savā mājā... nezināmā drauga māte vēlējās man sist ar pātagu un iesita arī pēc tam, kad pabrīdināju, ka ja viņa iesitīs, es atgriezīšos un nogalināšu viņas bērnus un nodedzināšu māju... savācu mantas un aizgāju...

vairākiem cilvēkiem zvanīju un neviens nevarēja mani pieņemt... jau gandrīz nolēmu, ka palieku uz ielas, bet atcerējos, ka vienmēr var palikt pie Pravieša, kaut arī viņu neesmu vairāk par gadu redzējis un, spriežot pēc baumām, esot izolējies no sabiedrības, kļuvis nelaipns un nevienu nevēloties redzēt... cilvēki arī no viņa baidoties un vietas, kur viņš dzīvo, apiet ar līkumu... tā nu es nolēmu doties pie Pravieša...

Pravieti es atradu klintīs, kuras bija nosētas ar māju drupām (drupas mazliet atgādināja Palatīna kalnu)... ieraudzīju kā viņš lieliem soļiem skrien pa klintīm... gribēju skriet pēc viņa, bet sapratu, ka tā ir pašnāvība... klintis bija diezgan stāvas ar asām šķautnēm... bet nu tomēr nolaidos pa taisno un satiku Pravieti... nez no kurienes uzradās arī Diāna... pastāstīju Pravietim baumas, kuras esmu dzirdējis par viņu, taču viņš neizrādīja pārāk lielu interesi, taču ar lielu aizrautību sāka man stāstīt par saviem eksperimentiem... izrādījās, ka visu šo gadu, ko viņš bija nozudis, viņš nodarbojās ar to, ka mēģināja izaudzēt sēnes, kartupeļa un citrona hibrīdu, t.i., koku, kurā aug augļi, kas ir kartupeļi ar sēnēm un citronu... viss tas izskatījās diezgan pievilcīgi... jautāju, vai drīkstu nogaršot augli, Pravietis atbildēja, ka labāk nevajag... proporcija vēl nav ideāla, negaršos ļoti labi, taču kad eksperiments tiks pabeigts, tās būs lieliskas pusdienas vienā auglī...