Adon
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, February 19th, 2019
| Time |
Event |
| 1:53p |
par privāto telpu
mums ar sievu ir vienam no otra privātā telpa, kur viens otru nelasām (es vismaz tā ceru :D) - viņai ir Tviteris un man - Ciba... bet dažkārt mūsu ieraksti tematiski pārklājas... vismaz pēc tā, ko mēs kaut kad sarunās pieminam iepostojuši... pārbaudīt es to nevaru, jo savu tvitera ekaunta nosaukumu viņa man deva pirms pieciem gadiem, kad attiecības tikai sākās un tas ir sen laimīgi aizmirsts :D | | 1:55p |
par grāmatām
uz Latviju kopsummā būs aizbraukuši pāri 100kg grāmatu... viena no pirmajām lietām atgriežoties būs jāsūta jauns grāmatplaukts guļamistabā... | | 11:01p |
par grāmatnīcām
Viena no lietām, ar ko man Jaunanglija patīk krietni vairāk par Kaliforniju (šādu lietu ir vesels vezums gan) ir tas, ka Jaunanglijā publiskajā telpā praktiski nevar dzirdēt popmūziku (atskaitot brendu apģērbu veikalus). Skan viss kas, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar smago metālu, protams, ar visām džezu, blūzu, roka u.c. variācijām. Kalifornijā dzirdēt kaut ko, kas nav popmūzika (ne visās gan pilsētās, lielākajās, izņēmums var būt Sacramento) sanāca ļoti reti.
Bet īpaši jauki ir grāmatveikali. Nu, pirmkārt, kurš grāmatveikalos nav bijis ārpus Latvijas vai Krievijas, var iztēloties tādu Jāņa Rozes grāmatnīcu, bet vairums grāmatveikalu (ne tikai ASV, arī lielā Eirpas daļā) vairāk atgādina mājīgas antikvariāta bodītes. Un parasti tur ir pārdevējs, kurš ir sava darba fanātiķis, kuram nereti arī pieder veikals, un kurš ar savu personību aizpilda šo telpu (kas ir pieredzējis Robert’s books Roberta laikos, sapratīs par ko ir runa). Un viens no svarīgiem momentiem ir mūzika. Mūzika vienmēr būs īpaša un atbilstoša tikai šim veikalam. Tā var būt akadēmiskā mūzika - operu ārijas vai klusi klavierkoncerti, tas var būt enerģisks džezs vai progroks, bet tas vienmēr pilnībā atbildīs veikala interjeram, ritmam un saturam. Grāmatveikali ir vieta, uz kurieni mēs ejam baudīt atmosfēru.
Un otrā lieta par grāmatveikaliem - tajos gandrīz vienmēr ir grāmatas latviešu valodā. Un dažreiz to ir daudz. Pārsvarā gan izdotas Austrālijā, Zviedrijā, Kanādā vai ASV, bet gadās arī kaut kas jauns un svaigs. Šādi ASV latviešu komūna ir pastāvīgi klātesoša. Interesanti, ka poļu vai lietuviešu valodā grāmatas tik bieži neredz, bet krievu valodā gan ir pietiekoši.
Tad nu no 100 kg grāmatu, kuras nosūtījām uz mājām, vismaz 30 kg ir latviešu valodā. | | 11:02p |
par fotogrāfu tipiem Amerikā (un ne tikai)
Interesanti dažreiz paieties pa fotoskolu un ielūkoties dažādās klasēs. Cilvēki ļoti stipri atšķirasa. Kādu dienu pie manis dārkrūmā atnāca attīstīt filmas kāds puisis, kurš pilnīgi saplēsa manu šablonu. Es viņu viegli iedomātos modīgos fotogrāfos, kas bildē silikonētas meitenes apakšveļā un ātras mašīnas. Nu, tas tipāžs naģenē, gludi skūts un sporta tērpā (Latvijā es arī visai daudz tādus pazīstu). No šādiem sastāv mūsu kaimiņu klase, kur… fotošopā labo skrambiņas ātrām automašīnām. Es nezinu, kas tā par klasi, visdrīzāk - kāda fotošopa mācību klase, bet cilvēki tajā ir identiski, es viņus nespēju atšķirt. Un pēkšņi uz manu klasi, kur visi ir ar bārdām (atskaitot sirmus džentelmeņus, kuri visi kā viens uz lentas bildē sporta spēles), džemperos un haikinga apavos. Puisis esot izbildējis filmu un grib attīstīt. Nu neko, attīstīja un aizgāja. Un pēc pusstundas es viņu pamanīju blakus klasē fotošopā smērējot ciet skrambiņas ātrai automašīnai.
Ko es nesaprotu - ko mācās klasē, kurā nav nekāda aprīkojuma, bet visi studenti, kā viens, ir vienkrāsainos kreklos un kaklasaitēs.
Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo sievietes jau vairāk atšķiras. Pie mums gandrīz visas izskatās vai nu pēc māksliniecēm, vai lesbi-feministēm ar saaugušām uzacīm un spalvainām padusēm. Pie fotošopa ir visai plašs spektrs visdažādāko meiteņu un sieviešu. Nu un pie tiem, kas kreklos un ar kaklasaitēm - iedomājieties sievietes, kuras iederētos šādā sabiedrībā un jūs dabūsiet sieviešu profilu šajā klasē. | | 11:04p |
par ēšanas kultūru Amerikā
Es zināju (domāju), ka viss ir traki, bet nevarēju iztēloties, ka tik ļoti. Viņi taču patiešām pastāvīgi ēd ātrajās ēstuvēs, pārtiek no hamburgeriem, frī kartupeļiem, mikroviļņu krāsniņā atsaldētiem makaroniem un mega saldiem gāzētiem dzērieniem, kurus dažkārt aizstāj ar mega saldu auksto tēju. Un šādi ēd visi novērotie sabiedrības slāņi. Ja pie mums pusdienu pārtraukumā cilvēki aizskrien uz vietējo ēdnīceli pasūtīt sev kartupeļus ar kotleti, šeit tās ir uzkodas un fāstfūds. Nu jau esmu nedaudz pieradis, bet sākumā vienmēr bija tāda ļoti neērta sajūta it kā es lūru svešā guļamistabā. Bet cilvēki šeit ēd visur un nekautrējas par to. Labu apetīti neviens nevienam nenovēl, jo ēst ir normāli un labāk to izdarīt procesā. Un labas apetītes novēlējums aizņem dārgo laiku. Ir, protams, arī cilvēki, kas domā par to, ko ēd, bet to es ne īpaši bieži redzu. Veselīgais variants ir paēst mikroviļņu krāsniņā sasildītu lazanju, uzreiz uzkost pāris Remi tabletes un aidā tālāk.
Es nekad neesmu izcēlies ar veselīgu ēšanu. Tieši otrādi, ar manu diētu man bija jānomirst mazam un būtu jācieš no visa veida avitaminozēm, liekā svara, paaugstināta holesterīna un citiem priekiem. Bet nu uz šo man noskatīties ir grūti tik un tā. | | 11:05p |
par košļājamām gumijām un smēķēšanu
Viens no stereotipiem, ar kuriem braucu uz ASV bija tas, ka cilvēku žokļi atrodas pastāvīgā kustībā. Un jau bija pagājis kāds mēnesis, kad kādā veikalā pamanīju pārdevēju nepatīkami zelējot košļājamo gumiju. Un sapratu, ka pretēji stereotipam, es šeit redzu ļoti maz cilvēku, kas to dara. Sāku arī pievērst uzmanību raksturīgajiem nejaukajiem pleķiem uz trotuāra un jāsaka, ka pie mums šī nelaime izplatīta ir krietni vairāk, kā Amerikā.
Smēķēšana gan ļoti atšķiras starp štatiem un pat vienas pilsētas rajoniem, bet kopumā - smēķētāju ir krietni mazāk, kā pie mums. Un kādā Kembridžā, piemēram, ieraudzīt smēķētāju ir visai reta parādība. Kaimiņos gan ir pilsēta Samervila, kurā pēc sajūtām smēķē katrs otrais, bet tur ir vairāk darba tautas.
Un marihuānas smaku es jūtu biežāk, kā cigarešu. Un es nevaru saprast, kura man nepatīk vairāk. Laikam jāatzīst, ka marihuānas ir pretīgāka. |
|