| 12:09a |
par vairāksolīšanu
nu un kā man tagad darīt? netīšām iemaldījos ībejā un tur izsolē tirgo Horseman 450 (4x5 collu) kameru... man ir draņķīga krievu (5x7 collas) - smuka lomogrāfija sanāk; un vidēji laba amerikāņu (8x10 collas) kamera - ja sanāk neizkustināt, bildes sanāk fantastiski labas, bet fokuss ir nopietna problēma, jo visa danco un kad nofokusē, liekot kaseti teju vienmēr par pāris grādiem izkustas un fokuss aiziet ellē.....
Horseman ir visai augstas kvalitātes mehānismi un savienojumi un viņu tirgo ar diezgan nesliktu stiklu... bet naudas liekas nav... bet ļoti gribas... ja man Amerikā būtu kamera, es varētu kaut ko šeit pabildēt, dzīve kļūtu nedaudz rožaināka... no otras puses, es jau esmu pierakstījies uz fotokursiem, kur uz trīs mēnešiem dod lietošanā 4x5 collu kameru... uff... dilemma, dilemma... ienīstu ībeju :P 4 stundas un 15 minūtes, lai izlemtu...
UPD: nopirku tomēr... eh...
Current Music: The Third and The Mortal - Drone |
| 2:04a |
par ampīru
jā, jā, Staļins bija briesmonis, gan jau, ka tā arī bija... kas to tagad vairs var noskaidrot? skaidrs, ka cilvēks viņš nebija labs, bet par vienu vienīgu lietu gan post-padomju telpa viņam ir milzīgu pateicību parādā - par staļinlaika ampīru... diemžēl, šīs ēkas iet zudumā un reti kļūst par arhitektūras pieminekļiem un tiek aizsargātas... ir redzēti visai skumji eiroremontu rezultāti (cilvēkiem, kuri vēsturiskām ēkām taisa eiroremontu, principā, būtu pirkstus pa vienam nost jācērt - par katru tādu gadījumu), regulāri var redzēt graustus, kuri tiks nojaukti jebkurā brīdī... pagaidām mēs (ar 'mēs' es saprotu vairumu valstu, ne tikai Latviju) neprotam sargāt vēstures liecības... vakardien lasīju Adubona Amerikas putnu četrdesmit otrā gada daļēju faksimilu (Adubona ilustrācijas ar pievieotiem četrdesmit otrā gada tekstiem)... kopš Adubona laikiem daļas no viņa zīmētajiem un aprakstītajiem putniem jau sen vairāk nav, bet pie Milzu alka (Plautus Impennis) ir rakstīts sekojošais "Range: Now extinct. Last one killed in Iceland in 1844. Formerly bred on Funk Island, Newfoundland, the Faroes, Orkneys, etc. Wintered south to Massachusetts, and (casually) Florida; and Spain. This bird was the Arctic analogue of the Antarctic Penguins. Had it survived into the Twentieth Century, protection might have saved it. Slaughtered, however, for food and feathers, it was wiped out before human beings had achieved the appreciation of birds that, today, makes their conservation possible."
Kaut kurā brīdī cilvēce attapsies, ka arī šis tas no padomju arhitektūras ir vērtīgs. Patiesībā, Padomju Savienībā bija krietni vairāk labas un skaistas (gaumes, protams, mēdz atšķirties) arhitektūras, kā mēs esam raduši domāt. Bet baidos, ka tik nesanāk, kā ar milzu alkiem - kad mēs to sapratīsim, būs jau daudz par vēlu, lai kaut ko glābtu.
Un jā, šeit, Amerikā, ar visu tās viktoriānismu, edvardiānismu, jūgendu, neoklasicismu labākajās Vitrūvija tradīcijās, dīvainajām gotikām un barokiem, nemaz nerunājot par visu iespējamo postmodernisma spektru, šeit man trūkst banāla Rēzeknes I stacijas rajona Staļina ampīra. |