| 11:01a |
par nikneimiem un izmirstošo paaudzi
Vai man tikai tā liekas, vai mana paaudze (nu, teiksim 27 - 35) ir tā, kurai ir raksturīgi nikneimi? Es esmu Lords kopš 14 gadu vecuma, parakstos kā Lords (kopš kādu 16 gadu vecuma), mani lielākais vairums no draugiem tā sauc un dažviet arī profesionālajā vidē. Un liela daļa no maniem draugiem arī labprātāk dzird sevi uzrunājot nikneimā, kā vārdā. Un iepazīstoties ar minētās paaudzes pārstāvjiem var droši stādīties priekšā pēc nikneima un to parasti pieņem un tā arī sauc. Pavisam savādāk ir ar gados jaunākiem cilvēkiem - es pazīstu baigi maz cilvēkus jaunākus par 25 gadiem, kurus sauktu nikneimos, tas vienkārši nav pieņemts... gados vēl jaunākiem lielākajai daļai ir vairāk vai mazāk unikāli vārdi un pēc nikneimiem nepieciešamības nav, bet arī tie, kas ir tradicionālo vārdu nesēji, tiek saukti vārdā.
Es to saistu ar sociālo mediju lietojumu - mūsu laikā bija čati - mIRCs, ICQ, ciba, mūsu pašprezentācija internetā notika caur niku, kurš pauda to, kā mēs izjūtam savu personību, un ja bija bilde, tad ļoti reti kad kāds lika savu foto, lielākoties tas bija avatārs, kurš raksturoja pašidentifikāciju vai pašsajūtu... nu, viss, kā tas arī šobrīd ir cibā... bet tad nāca sociālie portāli, kur uzreiz galvenā prasība bija, ka otrā galā ir reāls cilvēks - pašidentifikācija - Vārds/Uzvārds, obligāti fotogrāfija, kurā var skaidri redzēt, kāds tad tas jūzerītis dabā izskatās. Mēs jau esam pārejas perioda paaudze, izmirstoša suga, kuriem pat formālā atmosfērā izdzirdot savu pie dzimšanas doto vārdu rodas diskomforts. Jā, te es pēkšņi atcerējos revolūcijas laika Krieviju, kad arī visi darbojās ar nikiem, bet viņiem nebija cibas...
Jā, tas ir tikai mans novērojums un visai iespējams, ka es kļūdos. |