vakar ar mammu braucām uz jūrkalni, jo tētis ar draugu bija piedzērušies bušu makšķerēšanas sacīkstēs un diskvalificēti par alkohola lietošanu. nevarējām tumsā saprast, kur jābrauc, mamma telefonā kliedza, ka viņi abi ir idiņi un daudz netrūka, lai viņa ar to sviestu pa mašīnas priekšējo stiklu. galu galā es mierīgi pavaicāju, kur mums jābrauc, un tad ceļa malā uzradās mājošs tētis un dzēruma soļiem skrēja mums pa priekšu, rādot ceļu. kad apsēdās mašīnā, uzreiz aizmiga. visu ceļu skatījos pa logu, kamēr uzradās migla un oranžs mēness, kuru mākoņi visu laiku savādi sašķērēja. vienu brīdi tas izskatījās pēc viesnīcas logiem tālumā, bet vēlāk pēc kausa. nospriedu, ka tad, kad sapelnīšu daudz naudas, braukšu dzīvot pilnīgos laukos ar čīkstošu gultu, malku un aizkrāmētiem bēniņiem.
sapņoju, ka esam nabadzīgi, ēdām dārgos restorānos savās "pilsētas drebēs" un tad aizbēgām nemaksājuši. vannā pa krānu ietecēja arī trīs zivis un divi ūdensmērītāji, tāpēc mamma uz rīves sasmalcināja veļas ziepes un saputoja ūdeni, lai neredzētu, ka kaut kas ūdenī peld. gājām vannā kopā. viņa teica, ka viņai nepatīk, ka zivis kutina viņas kāju pirkstus, tāpēc viņa no vannas izvilka aizbāzni un skalojās dušā.