lmr

17:27: šodien šķirstīju fotoalbumu.

atradu bildi no helovīniem pirms desmit gadiem, kura bija viena no divām reizēm, kad tos svinēju.
es biju saģērbies kā miris dakteris - baltā halātā ar noplēstām rokām. halātā pie sirds bija kabatiņa - tur es ilgi šļakstījos ar sarkano akvareli, jo tas izžūstot kļuva ne tik sarkans, tāpēc vajadzēja šļakstīt vēl. pēc tam es kabatiņā ieliku ābolu un no ārpuses iedūru tajā nazi (reāli bīstami tik vai tā, nesaprotu, kā mamma man to atļāva). vakara izklaidēs saucām vannas istabā pīķa dāmu. kaut kādā variantā, kurā uz spoguļa ar lūpu krāsu uzzīmē kāpnes, un pa tām pēc pantiņu noskaitīšanas esot jālēkā punktiņam, kas tad arī ir tā pīķa dāma, moška tā bija sarkanā dāma, es vairs neatceros, bet nujā, tā sākot lēkāt no kāpņu augšas, tāpēc pie beigām, kad visi ir piečurājuši bikses, vajagot aizsmērēt ciet pēdējo pakāpienu, tad viņa nokrītot un no spoguļa ārā netiekot.
mamma bija sarīkojusi izklaidi, kurā galva jāiebāž kastē. kastē ir iedegts lukturītis, uzzīmēta asins peļķe, neīsts zirneklis un balts papīra mākonītis ar tekstu "tagad kliedz!", tādēļ visi, kas rindā bija pēc pirmā apskatītāja, domāja, ka tur tiešām kaut kas ir. ēdām saldo ruleti smadzeņu formā, gumijas tārpus. dzērām sarkanu sulu.
vakarā gājām uz citām mājām prasīt konfektes. netālu no manas mājas es atskatījos aiz muguras, un tur mums pakaļ ātri kliboja vīrietis melnā ar melnu lietussargu, kuram rokās bija nazis. tas bija nazis, kas bija izkritis no mana sirds ābola un laternu gaismā viņa rokās vizuļoja. sāku kliegt, visi sāka skriet, mans resnais labākais draugs iepalika, es viņu rāvu aiz rokas. apstājāmies, kad tikām apdzīvotākā teritorijā.
varbūt viņš gribēja atdot nazīti, nezinu, bet biedējoši.
šī laikam arī ir vienīgā bilde, kurā ir kaut kas no istabas, kurā dzīvojām. vismaz citu atradis neesmu.



vēl viena bilde, arī pirms desmit gadiem. es ar dāvi ar zeķēm sandalēs uz stacijas kāpnēm turu paštaisītu harija potera plakātu. mums mamma todien atļāva neiet uz skolu, jo pati iefanoja par hariju un gribēja tikt uz pirmizrādi. todien bija bērnu rīts vai kas tamlīdzīgs, ja uztaisīja plakātu - varēja dabūt balvu. visu iepriekšējo vakaru ar mammu zīmējām un līmējām, es uzrakstīju "asgabanas gūsteknis" un mamma uz mani dusmojās, tāpēc plakātā tā vieta vārdā tāda izsmērēta. balvā dabūjām harija plakātus.