lmr

16:44: mazā, piestūķētā autobusā ar diviem velosipēdiem iekāpa vecis un viņa dēls.
vecis nostājās pie loga un krieviski sāka runāt ar jauno māmiņu, kura iestūmusi bērnu ratiņus. ierādīja viņai vietu, kurā stāvēju es. aizgāju nostāk.
tad viņš turpināja runāt ar māti, lai gan viņa viņu ignorēja un viņam vispār neko neatbildēja. cik skaists bēbis, cik skaista tu.

tad viņš slīpi uzsēdās uz velosipēda (no viņa baltajiem īsšortiem tūliņ izkritīs pauti), novilka savu dzelteno atstarotājvesti, zem kuras bija tikai matainas krūtis un sudraba ķēdē iekārts violets krusts ar sudraba jēzu, savīstīja vesti kunkulī, un, ar nevienu un visiem runājot par to, cik karsti, ar šo kunkuli lēni sevi iepliķēja. sasvīdušās krūtis, pavēdināja paduses un noslaucīja plikpaurību. tad, joprojām runādams ar visiem un nevienu, viņš sava riteņa bagāžniekā ieslēdza radio un sāka dejot pie krievu dziesmas, sviedru vesti rokā turot un jēzum kaklā šūpojoties.