lmr

00:28: es varu vienu un to pašu burtu uzrakstīt tūkstoš veidos, kā mamma, kā tētis, kā bērnudārzā, kā sākumskolā, kā kaligrāfs, uz i burta likt vai nelikt punktiņu, varbūt sirsniņu, varbūt zvaigznīti, varbūt to burtu uzvilkt pār visu istabu, pār grīdu un sienu un logu un griestiem un pretējo sienu un pabeigt blakus sākumpunktam, un tad tu nezini, kur tam burtam augša vai apakša, vilkt ar krāsu, ar pildspalvu, ar ogli, ar sūdiem. viss šis sasodītais smalkums.

un tas kaut ko pasaka. tas pasaka, ka man ir pieci gadi, ka es esmu mamma vai tētis vai kaligrāfs vai vajadzēs mazgāt sienas. bet kas es esmu? vai es parādos tad, kad raksta ātri, kad nedomā - kā, ka tikai pierakstīt? kas es esmu, kad koncentrējos? kad es tiešām esmu šeit?

ķiņķēziņš.