lmr

lmr @ 18:12: ekskursijas laikā mūs izveda arī caur sarkano lukturu ielām. es biju tik pārsteigts! nekad nebiju neko tādu dzīvē redzējis. stikla būrīšos aplūkošanai izliktas sievietes apakšveļā, visas skatās vai nu telefonos vai tieši acīs. kā bārbijas iepakojumos, tikai "Barbie" vietā uz stikla uzlīmēts "SHEMALE" vai aicinājums uz peeping-tom šovu iekšā. tāds kā ačgārns zoodārzs - būros sēdošie ir tie, kas skatās uz slienainiem, bīstamiem monstriem. dažas kaut kur nozudušas, viņu vietā palikusi uz krēsla atstāta matu suka vai telefons. ielas vidū bija tāda kā mazliet virs zemes pacelta spirālē savīta metāla sieniņa, un tur cilvēki iet čurāt! spirāles vidū bija režģota noteka, kas šausmīgi smirdēja, visa dzeltena un apaugusi ar mīzalu sāls kristāliem.

es esmu pārguris no visa vizuālā ūdenskrituma, kas man nepārtraukti triecas acīs. manī vairs nav spēka sajūsmai.

joprojām ar nevienu baigi nerunāju. es nezinu, kas man kaiš. ar mani gan mēģināja parunāt, bet saruna diezgan ātri pagaisa. viss no manas mutes nāk ārā nepareizi, mana mēle ir kusla. tai būtu jādejo, jālokās manā mutē un jārada patīkamas skaņas, bet tā tur slīd pa siekalām un klūp aiz zobiem, un ārā nāk tikai kaut kāds izplūdums.