lmr

11:56: naktī stāvējām tukšā stāvlaukumā, skatījāmies uz pilno mēnesi un klausījāmies vējā.

es neko tādu līdz šim nebiju pieredzējis - vējš šķērsielu izmantoja kā pūšamo mūzikas instrumentu, šķērsiela kļuva par milzīgu flautu. tās bija garas, stieptas notis, un man šķiet, ka instruments bija tieši caura, pamesta mājiņa, caur kuras spraugām vējš svilpa. vējš muzicēja, un pilsēta bija tā instruments.

biju ļoti laimīgs, pateicīgs un aizkustināts. pasaule atkal kļuva milzīga.