vakar sapnī ar draudzeni k biju ciemos pie : teja.
māja bija tumša. atceros tikai vienu lielu telpu - tajā pie sienas izgaismota tukša vanna, gaismas avots neredzams, virs vannas plaukts, uz tā rindā noliktas ar tomātu mērci nosmērētas pagales, tās novietotas vertikāli. ar k sēdējam uz atlokāmiem teātra krēsliem, kas piebīdīti pie vienas no sienām, un skatījāmies, kā pie vannas uz ceļiem notupusies kaila teja un viņas kailais draugs viens otram uz maiņām glāsta muguru.
atceros arī, kā gājām prom pa tumšu, gandrīz melnu koridoru. aiz durvīm gaiša indija, visa rozā miglā. pa kreisi mošeja, virs tās spilgta rozā saule. es uz to norādīju ar roku un emocionāli šņācu, ar rokām veidojot ko līdzīgu žestu dejai, uz ko k man arī atbildēja ar emociju pilniem šņācieniem un žestiem.
:
bet šorīt pamodos no randiņa caur tukuma baznīcām. tās visas bija apaļas, tajās bija tikai suvenīru veikali. tur tirgoja plakātus, uz viena no tiem bija vīrietis ratiņkrēslā. visas sienas bija nokārtas ar lentītēs iesietiem dažādās formās (ripiņās un siera trīsstūros) sapresētiem dvieļiem (tiem, kuri izplešas par dvieļiem, kad tos ieliek ūdenī).
finālā šausmās skatījos, kā mans date grīļodamies pārkrīt pāri margām un izplestām rokām nositas milzīgā krāterī, ko izveidojusi tur tikko nokritusi lidmašīna.
esmu pārvācies.
jau otro dienu mostos no tā, ka sejā spīd rīta saule. tad tā pazūd un neparādās vairs visu atlikušo dienu.