:
rītvakar kratos uz zviedriju. man nav ne uztaisīta prezentācija, ne uzrakstīts sakāmais, ko divdesmit minūtes par sevi svešvalodā stāstīt pilnīgiem svešiniekiem. par to pat domāt negribu. pašlaik mani uztrauc tas, ka vienīgie mani apavi, kuri nav cauri, man ļoti berž kreisās pēdas pirkstiņu virspuses. un vēl mamma un kursabiedrene sabiedēja mani ar muitu un darbu pārvadāšanu. cik zinu, it kā visam vajadzētu būt kārtībā. un vēl es ceru, ka darbu lakas slānī neiespiedīsies krunciņas no plēves, kurā tie iepakoti. satraukums beidzot kļuvis arī mazliet patīkams.
stokholmā no piektdienas līdz svētdienai palikšu pie mammas draudzenes, pēc tam mani savāks zviedri un vedīs uz linšēpingu. ko stokholmā būtu vērts apskatīt?
stokholmā no piektdienas līdz svētdienai palikšu pie mammas draudzenes, pēc tam mani savāks zviedri un vedīs uz linšēpingu. ko stokholmā būtu vērts apskatīt?
:
ielogojos gmailā no datora, ko sen nebiju darījis. tas piedāvāja atjaunot telefona numuru un paroles atkopšanas e-pastu, kurā bija ierakstīts e-pasts, par kuru biju pilnīgi aizmirsis. tad nu izdomāju tajā ielogoties. aiz visām reklāmām atradu savas pirmās cibas komentāru e-pastus, un virs katra komentāra redzams mans posts. tā ir vienīgā ciba, kuras kopiju netiku saglabājis, un tagad varu piekļūt tās fragmentiem. tā ir šausmīga! uz mani tajā vecumā lielu iespaidu atstāja pilnīgi viss, un aizvainoja mani arī viss. ja acī man iepilēja lietus pile, tad par to es rakstīju ar izsaukuma zīmēm un visādiem izbolītiem smaidiņiem, un ja bomzis parkā čurāja manā acu priekšā, tad to es izkliedzu lieliem burtiem. īsti negribu lasīt tālāk.