lmr

22:38: ielogojos gmailā no datora, ko sen nebiju darījis. tas piedāvāja atjaunot telefona numuru un paroles atkopšanas e-pastu, kurā bija ierakstīts e-pasts, par kuru biju pilnīgi aizmirsis. tad nu izdomāju tajā ielogoties. aiz visām reklāmām atradu savas pirmās cibas komentāru e-pastus, un virs katra komentāra redzams mans posts. tā ir vienīgā ciba, kuras kopiju netiku saglabājis, un tagad varu piekļūt tās fragmentiem. tā ir šausmīga! uz mani tajā vecumā lielu iespaidu atstāja pilnīgi viss, un aizvainoja mani arī viss. ja acī man iepilēja lietus pile, tad par to es rakstīju ar izsaukuma zīmēm un visādiem izbolītiem smaidiņiem, un ja bomzis parkā čurāja manā acu priekšā, tad to es izkliedzu lieliem burtiem. īsti negribu lasīt tālāk.