:
mamma pēdējā brīdī pirms koncerta izdomājusi ar aizvēsturisko šujmašīnu šūt svārkus, viņa pie naktslampiņas dāvja istabā rūc lamuvārdus, kad kārtējo reizi pārtrūkst diegs, tētis haki krāsas termoveļā skaļi atraugājas pie datora, vecmamma lasa bībeli, es apvainojies guļu savā gultā un sakostiem zobiem skatos uz stulbajām mākoņu tapetēm griestos. sagrabējusī šujmašīna sadusmo mammu, dusmīgā mamma rūc uz visiem un sadusmo pārējos.
stulbā dusmu šujmašīna.
stulbā dusmu šujmašīna.
:
noņēmu plāksterus no sagrieztā pirksta pavisam un esmu sajūsmā! visiem pārējiem pirkstiem nagi paaugušies, šodien apgriezu, bet tam, kas savainots, nags garāks neaug. tikai nesavainotajā pusē tas ir mazliet paaudzies, tad tas skaistā lokā iegriežas pie brūces, kur tas ir tik pat garš, cik sagriešanās brīdī. es jau visu laiku jūsmoju par savu ķermeni, savu bioloģisko mašīnu, kurā dzīvoju, bet nu bāc, kaut kādi procesi manī saprot, ka tad, ja pie brūces augs garāks nags, pastāv risks, ka nags atplēsis brūci vaļā. cik skaisti, nu. ar šo ķermeni var izdarīt visu! manī pukst mūžīgs pumpis, manī nepārtraukti cirkulē asinis, es esmu pilns ar dzīvību. septiņdesmit pieci kilogrami, bāli sarkandzeltenzilzaļā krāsā, 190cm garš, viens sirdsspēks, viss darbojas.