man ir nepieciešama spriedze. pašlaik lielākajai daļai izdarāmo darbu termiņš ir skate decembrī, kas nozīmē tikai to, ka man ir kaudzēm laika. kaudzēm laika, kurā es neko nespēju izdarīt! šodien ļoti gribēju strādāt. nu okei, negribēju, bet spiedu sevi strādāt. ir jau septiņi vakarā, un esmu uzzīmējis tieši vienu skici. nu kas tas ir? galvā arī nekas nenāk, tikai kaut kādi nesvarīgi sīkumi. bet kad skate tepat aiz stūra, tad es ņemos kā trakais, patērēju apbrīnojamus vīna un kafijas daudzumus, stresoju un neguļu, zīmēju tā, ka pirksti sāp, bet viss notiek un es spēju ļoti daudz izdarīt, tikai tas maksā kuņģa čūlu. un tā visur. traukus arī es mazgāju tikai tad, kad izlietne pilna, istabu pārsvarā tīru tad, kad kāds nāk ciemos (kas notiek reti), mazgājos arī tad, ja jārādās sabiedrībā. ja tā visa nebūtu, es te varētu aizaugt atkritumos. kāds domātu, kur tas jānis pazudis, atnāktu pie manis, atvērtu durvis, degunā iecirstos čuru un puvekļu smaka, no atvērtajām durvīm izripotu pudeles un lēnām izlīstu cigarešu dūmu taustekļi. ja ienāktu iekšā, atrastu mani kaut kādā skiču un siekalu papjē mašē veidotā alā, kur es klepotu, kamēr baroju prusakus. :
bet nu kas notiktu, ja es tiešām strādātu, strādātu katru dienu? un vai tas vispār ir iespējams.
bet nu kas notiktu, ja es tiešām strādātu, strādātu katru dienu? un vai tas vispār ir iespējams.
riebjas man tie kaimiņi. nesen sanāca satikties kopīgajā koridorā. reizē atvērām pretī esošās durvis, viņš bija liels kā māja, melnbaltiem īsiem matiem, neapmierinātu un dusmīgu sejas izteiksmi. pateicu labdien, viņš neatbildēja. aizslēdzu durvis un ātri aizgāju. visu laiku aiz sienas lamājas, kliedz uz savu sievieti. suka nahuj. citādi nekad netiekamies. mums pastāv slepens pakts, ko neviens nav pieņēmis, bet ko visi šķiet zinām - ja aiz durvīm kādu dzird koridorā, nedrīkst pamest dzīvokli, kamēr šis kāds nav aizgājis. :
pretējā mājā arī dzīvo vienas vienīgas samazgas. nesen gāju uz tramvaju, sētniece slaucīja ielu. pēkšņi viņai blakus nokrita no ceturtā stāva mesta stikla pudele. bļāviens, nu, ja vien es varētu iespļaut ceturtā stāva logā. es pavisam vienkārši nesaprotu. atkritumu konteiners atrodas tieši pie viņu vienīgās izejas durvīm, vai viņi tiešām nekad neiziet ārā? vai viņiem ir slinkums nest atkritumus, pat ja tas ir pa ceļam?
nesen nopirku jaunas austiņas, jo biju iepriekšējās kaut kur pazaudējis, un nu atklājās jauna pasaule, kurā es nedzirdu neko no apkārt notiekošā, tikai to, kas skan austiņās. sanāk tāda kā realitātes kontrolēšana, vienu un to pašu var ieraudzīt citādā gaismā tikai ausīs skanošās mūzikas dēļ.
pretējā mājā arī dzīvo vienas vienīgas samazgas. nesen gāju uz tramvaju, sētniece slaucīja ielu. pēkšņi viņai blakus nokrita no ceturtā stāva mesta stikla pudele. bļāviens, nu, ja vien es varētu iespļaut ceturtā stāva logā. es pavisam vienkārši nesaprotu. atkritumu konteiners atrodas tieši pie viņu vienīgās izejas durvīm, vai viņi tiešām nekad neiziet ārā? vai viņiem ir slinkums nest atkritumus, pat ja tas ir pa ceļam?
nesen nopirku jaunas austiņas, jo biju iepriekšējās kaut kur pazaudējis, un nu atklājās jauna pasaule, kurā es nedzirdu neko no apkārt notiekošā, tikai to, kas skan austiņās. sanāk tāda kā realitātes kontrolēšana, vienu un to pašu var ieraudzīt citādā gaismā tikai ausīs skanošās mūzikas dēļ.