:
atkal sapnī vecmamma.
šoreiz ar dāvi sēdējām dīvānā, kad viņa no savas istabas iznāca ar koferi. apsējusi lakatiņu, balta blūze, pumpaini svārki, kājās riskantās platformu kurpes, no kurām atkal noslīdējuši papēži.
viņa priecīga paziņoja, ka iešot pie draudzenēm, un vēja ātrumā izdrāzās pa durvīm.
kaut ko viņa bija atstājusi mājās, mēs ar dāvi viņai sekojām. ārā bija saule un silts, debesis bez mākoņiem, patīkams vējš. satikām viņu smilgu laukā, bijām sekojuši aplauzto smilgu takai. viņa stāvēja pie atvērta kofera, rokas sānos iespiedusi. smilgas cietas, koferis stāvēja uz to aplauztajiem kātiņiem un pie zemes nemaz nepieskārās, pār to pārrāpoja trīs krāsainas vaboles. mēs viņai iedevām mājās aizmirsto un kopā gājām pie vecmammas draudzenēm. aizgājām uz kino, vecmamma un viņas draudzenes kaut kur nozuda. izdzisa gaisma, sākās filma. pēkšņi trijos dažādos zāles galos piecēlās cilvēki - vecmamma un divas viņas draudzenes, viņām rokās bija mikrofoni, viņas kopīgi filmai pa virsu sāka sludināt jēzu. vecmamma filmas gaismā priekā staroja, kamēr apkārt viņai cilvēki pameta zāli, un man reizē bija milzīgs prieks par viņas prieku un milzīgas šausmas par to, ko viņa dara.
šoreiz ar dāvi sēdējām dīvānā, kad viņa no savas istabas iznāca ar koferi. apsējusi lakatiņu, balta blūze, pumpaini svārki, kājās riskantās platformu kurpes, no kurām atkal noslīdējuši papēži.
viņa priecīga paziņoja, ka iešot pie draudzenēm, un vēja ātrumā izdrāzās pa durvīm.
kaut ko viņa bija atstājusi mājās, mēs ar dāvi viņai sekojām. ārā bija saule un silts, debesis bez mākoņiem, patīkams vējš. satikām viņu smilgu laukā, bijām sekojuši aplauzto smilgu takai. viņa stāvēja pie atvērta kofera, rokas sānos iespiedusi. smilgas cietas, koferis stāvēja uz to aplauztajiem kātiņiem un pie zemes nemaz nepieskārās, pār to pārrāpoja trīs krāsainas vaboles. mēs viņai iedevām mājās aizmirsto un kopā gājām pie vecmammas draudzenēm. aizgājām uz kino, vecmamma un viņas draudzenes kaut kur nozuda. izdzisa gaisma, sākās filma. pēkšņi trijos dažādos zāles galos piecēlās cilvēki - vecmamma un divas viņas draudzenes, viņām rokās bija mikrofoni, viņas kopīgi filmai pa virsu sāka sludināt jēzu. vecmamma filmas gaismā priekā staroja, kamēr apkārt viņai cilvēki pameta zāli, un man reizē bija milzīgs prieks par viņas prieku un milzīgas šausmas par to, ko viņa dara.
:
lasot vienmēr iztēlojos sev pazīstamas vietas, lai aizpildītu neaprakstīto, un es no tā nekādi nevaru izbēgt. galvā šo to pagrozu, kā saka teksts, tur uzaug kalns, iekšā sienas krāsa pēkšņi nolūp, palodze apaug zirnekļu tīkliem, bet pamats nemainās. un pat līdz galam aprakstītajās un nezināmajās vietās ielien pazīstamās. un tas man mazliet riebjas, jo nevaru galvā iztēloties ko pavisam svešādu, bet mazliet arī patīk, jo pazīstamās vietas kļūst ne tik pazīstamas. tikai ļoti retos gadījumos, kad aprakstītajām vietām es it neko pazīstamu nevaru pielīdzināt, notiek lēna izniršana no miglas svešatnē, un tad ir baigi labi. bet arī pazīstami ir labi. viss ir labi! cilvēku izskatu gan grūti mainīt, tie jau pirms izskata apraksta pēc kaut kā izskatās, tie nekad neiznirst no miglas.