:
iļģuciemā ļoti bieži pie misenēm ir bomži, un kad eju izmest savus maisus, viņi paiet malā, un es prom ejot dzirdu, kā viņi plēš tos vaļā, kā klab manas pudeles un ārā birst mani atkritumi. un tad es domāju, ko esmu izmetis un ko par mani varētu izspriest no atkritumiem, jo tie visi jau gājuši caur mani.
vēl es domāju par lietām un vērtību. par mēbelēm, kuras ir man un vēl daudziem citiem. tāds pats galds, tāda pati gulta, bet kas to visu padara par manu. čeks? un visa tā priekšmetu nemīlestība, mašīna tēsusi tavu gultu, iepakojusi tavam galdam skrūves. tas viss šķiet pilnīgi nedabiski un riebīgi. kāds var atnākt pie manis un samainīt savu maksimā pirkto krūzīti pret manu maksimā pirkto krūzīti, un es šaubos, vai manīšu atšķirību. galu galā priekšmetus par kādam piederošiem padara tikai to nolietošanās. izgulējumi gultā, izlietu šķidrumu pleķi, bļodu apdauzītās maliņas, naža švīkas uz galda. kurā brīdī stikla trauks kādam var piederēt, ja tas par ko vienreizīgu var kļūt tikai tad, ja to sadauza. bet nevienam nepatīk nolietotas lietas, izgulētas gultas, izsisti stikli un balti noberzušies bikšu ceļgali. bet es nevaru ciest antilas kataloga sajūtu.
vēl es domāju par lietām un vērtību. par mēbelēm, kuras ir man un vēl daudziem citiem. tāds pats galds, tāda pati gulta, bet kas to visu padara par manu. čeks? un visa tā priekšmetu nemīlestība, mašīna tēsusi tavu gultu, iepakojusi tavam galdam skrūves. tas viss šķiet pilnīgi nedabiski un riebīgi. kāds var atnākt pie manis un samainīt savu maksimā pirkto krūzīti pret manu maksimā pirkto krūzīti, un es šaubos, vai manīšu atšķirību. galu galā priekšmetus par kādam piederošiem padara tikai to nolietošanās. izgulējumi gultā, izlietu šķidrumu pleķi, bļodu apdauzītās maliņas, naža švīkas uz galda. kurā brīdī stikla trauks kādam var piederēt, ja tas par ko vienreizīgu var kļūt tikai tad, ja to sadauza. bet nevienam nepatīk nolietotas lietas, izgulētas gultas, izsisti stikli un balti noberzušies bikšu ceļgali. bet es nevaru ciest antilas kataloga sajūtu.
:
vispār neiedomājos, ka pie mums arī kāds nāks. zvana, suņi rej, man viss riebjas, veru durvis, tur nāves maskas. labi vispār, ka es arī mājās, ja vecmamma viena būtu, tad viena naktskreklā ietu, slēgtu vaļā durvis, bet tur gari viņai pakaļ nāk.
teicu, lai pagaida. skrēju iekšā un prasīju, vai vecajai nav konču, jo viņai parasti ir. nē meitiņdēliņ, man nav, bet virtuvītē varbūt esot kastītē cepumiņi. skrienu uz virtuvi, vienīgajā kastītē tur stāv tikai tējas maisiņi. mamma ar tēti pirtī, varbūt viņi kur nolikuši, bet neviens neceļ. mums nav neviena paša salduma, tikai kaut kāda sauja riekstu un āboli mammas ābolmaizei, bet man ir tikai ibumetins.
un tas viss prasīja laiku, viņi jau aizgājuši vai arī klusītēm apmētā mūsu māju ar suņu kakām.
teicu, lai pagaida. skrēju iekšā un prasīju, vai vecajai nav konču, jo viņai parasti ir. nē meitiņdēliņ, man nav, bet virtuvītē varbūt esot kastītē cepumiņi. skrienu uz virtuvi, vienīgajā kastītē tur stāv tikai tējas maisiņi. mamma ar tēti pirtī, varbūt viņi kur nolikuši, bet neviens neceļ. mums nav neviena paša salduma, tikai kaut kāda sauja riekstu un āboli mammas ābolmaizei, bet man ir tikai ibumetins.
un tas viss prasīja laiku, viņi jau aizgājuši vai arī klusītēm apmētā mūsu māju ar suņu kakām.