lmr

lmr @ 22:51: dažkārt pamanu sevī mammu un tēti un brāli un vecmammu.
man tas riebjas! pamanu tajā, kā es kustos, kā es runāju, kā es smejos, kā es domāju, pamanu viņus savos netikumos un tikumos. cik tad manis paša galu galā manī ir? es esmu māls, kurā atspiesta vēsture un kurā jaunus nospiedumus rada dzīve, es esmu hibrīds, viens no atrisinājumiem vienādojumam, kas sācies līdz ar dzīvības rašanos. un risinājumi tikai dzimst un dzims.