lmr

(Anonymous) @ 02:31: Kā Tu noturi sevī to tiekšanos un stresošanu pēc tam, kad esi nonācis apzinātā kontaktā ar to, ka vienkārši vari kaifot saulē upes malā? Kopš es to tā apzināti sevī atradu, nav izdevies pietiekamā līmenī atjaunot ambīcijas, lai vispār jebko tādu abstraktu pabeigtu. Grūti piespiest sevi justies, ka jebkas bez upes un saules ir vērtīgs. Nopelni vienkāršā darbā tik, lai izdzīvotu, un tad ārā - elpot, dauzīties, skatīties spāres, putnus un kokus. Paskatīties uz cilvēkiem. Reducēt nepieciešamību atrasties telpās, pie datora. Bet kā tikt atpakaļ pie tiekšanās? Šķiet, ka tajā ir kaut kāds aspekts, kas dzīvi padara ticamu, un dažreiz ir vēlme pēc ticamības. Bet varbūt tas ir sociālais spiediens, kas liek tā justies.

Varbūt šis ir tas tizlais jautājums par to, kāpēc Tu vispār radi?