lmr

11:47: sapnī biju mazā lauku ciematā bez neviena cilvēka. bija silts, saulains rīts bez mākoņiem, bet vietām vēl migla, smilgas saulē zeltainas. man bija plikas pēdas, šorti un krekls, es gāju pa zemes ceļu pavisam viegli un priecīgi. iet kļuva arvien vieglāk un vēl priecīgāk, tik viegli, ka es pamazām atrāvos no zemes un kontrolēti lidoju pār maziem zelta pauguriem un oranžām peļķēm. debesīs liegs vējiņš nopūta manus šortus, es puspliks lidinājos pār laukiem un pamodos.

tramvajā braucu ar gorgonu. viņai bija adīta balta cepure ar neglītu bumbuli, no tās ārā spraucās gara zirgaste. mati viņai bija elektrizējušies, tie piesūcās pie manas klēpī noliktās somas, kā čūskas locījās apkārt ar sašķēlušos matu galu pavērtajām mutītēm.