lmr

21:27: ir ļoti skaisti atrast sen pamestu skiču bloku. pierakstīts daudz lielisku un neīstenotu ideju, un visam pa vidu parādes pašportreta skice, kurā es kā botičelli venēra izpeldu krastā, dzimstot no alus putām, stāvot uz alus pudeles korķīša, man rokā ota, krastā cigarešu gali, mans ceļa vējš ir dionīsa elpa.

un skice ar lūgšanā nometušos vecmammu baznīcā. levitējošs pāvests viņas mugurā kā uzgriežamo atslēgu iespraudis krustu, uzgriež ticības mehānismu. ja uzgriež par stipru, vecmamma mēdz dzirdēt eņģeļu balsis un paģībt.

elžbetas dzimšanas dienas kleita pie jūras. vējš no muguras pūš viņai to starp kājām, tā ielokās tādā kā pakava formā un no malas mugurpuse izskatās pēc biksēm, bet priekšpuse pēc kleitas.

es vannā ar apkārt lienošiem mammas salasītajiem vīngliemežiem, mans loceklis kā pludiņš.

es, saēdies sēnes, skrienu rasiņas vecmāmiņas dārzā ar pāna kājām, fonā uz zariņa uzmaukta pudele kurmju aizbaidīšanai un šķībākā mazmājiņa, ko esmu redzējis.

mistiska pārskatīšanās braucot mājup vilcienā - koks, kas popkorna ziediem uzplaucis tikai ielas gaismas izgaismotajā aplī, pārējie zari kaili.