trešdien eju gar operu, pāreju pār tiltu un skatos - viss pilns ar pīlēm. mamma ar meitu baro, citi fotogrāfē lielo pīļu baru. spīd saule, lapas apkārt lidinās, aiz pīļu bara pie kanāla notiek profesionāla fotosesija - sieviete pietupusies rudens lapās, vienu roku uzlikusi uz sava zeltainā retrīvera muguras, apkārt skraidelē un gaismu ainai virsū spīdina čalis ar reflektoru, fotogrāfs nometies uz viena ceļa. visam fonā kāds spēlē ermoņikas.
šodien braucu tramvajā, elīna blakus baidās par matemātikas kontroldarbu, šķirsta pierakstus, man iespiež rokās savu jauno 21 eiro kalkulatoru, lai es palādējot. sēžu pusstundu un ar kalkulatoru ķeru sauli, lai uzlādētu saules baterijas.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man arī šodien bija bail, bet es apstājos saulītē un man palika droši.
|
kaut kad redzēju onkuli, kas zem zemitānu tilta baroja un vilināja kaijas mazuli, pie viena atgaiņājot baložus, kas, protams, lūkoja to maizi noknābt. un palika tik labi, jo 7:30 no rīta tomēr cilvēki vēl ir nīgri un visi skrien uz saviem brīnišķīgajiem darbiem, kamēr ir tāds onkulis, kura rūpe ir šis kaijas pabērns. tas saistībā ar putniem. tā fotosesija gan izklausās pēc kaut kā pārāk klišejiska, ja ne tas zelta retrīvers.