lmr

lmr @ 18:24: jūtos kā sociālā eksperimentā. sveši cilvēki, visi samesti vienā telpā, kopīgi to kārto. kāds vienmēr uzņemas vadību. pašlaik tās ir divas meitenes, viena tumšmate un otra blonda. es palīdzu ar smagumu nešanu. ne tāpēc, ka man būtu lielāki muskuļi, bet tāpēc, ka esmu vecis.

biju sadraudzības vakarā. visi ilgas stundas stāv ārā un pīpē, bet ārā tumšs un neviena seju neredz, bet tas neko daudz neiespaido, jo tāpat vēl neatceros kursabiedru sejas. manu gan jau atceras, esmu vienīgais vecis. :( un vēl visa tā introvertā huiņa, jo pirmajā septembrī intensīvi komunicēju un izlādēju visas savas runāšanas baterijas.

vēl visu laiku vaļā veras bikšu priekša. šausmas.

es jūtos kā slimnīcā, kurā it nemaz nesaprotu sistēmu, tikai šeit cilvēki laipni atbild un grib palīdzēt. un ir tik daudz darbu. un man ir bail. un es rakstu daudzus e-pastus pārāk lietišķā valodā, jo viss notiek tad, kad man notiek citas lietas.

un visam pa virsu es lasu savu veco dienasgrāmatu un jūtos kā depresīvs piecpadsmitgadnieks, pamazām pārņemot agrāko leksiku un naktī raudot, apskāvis bērzu.