14. Septembris 2007
(bez virsraksta) @ 18:23 The Dante's Inferno Test has banished you to the Fifth Level of Hell!
Here is how you matched up against all the levels:
Take the Dante's Inferno Hell Test 26. Jūnijs 2007
(bez virsraksta) @ 00:00
Mūzika: Stereophonics "Dakota" Dzīve: - draņķīga,
- ir bijis labāk,
- ciešami,
- ir OK,
- labi,
- ļoti labi,
- ļoooti laaabīīī,
- vīīīīī, I'm flaying
Grr!!! Vēlvien' maz' cūciņ' un vēlvien' maz' saulrietiņ' un tad jūs visi redzēsiet, ka visu šito laiku es patiesībā esmu bijis visai miermīlīgs radījums... 2. Maijs 2007
Jauks vakars... @ 22:29 Sen nebija klausīta Vaia Condios, malkots ūdens, grausts siers ap 4 h garumā (un vēl nav beidzies). Itkā strādāju, bet nejūtu to... Un vajaga mājās... Vello stāv pie durvīm ārā un gaida, bet es kā negribu līst ārā no šīs atmosfēras un mīties vējainajā tumsā tos apm. 7 km uz mājām, tā negribu. Un visticamāk, ka neizdarīšu... Un, klau... Kas pabaros manu kaķi?
Bet ne jau par to... Sen nav bijis tik labi...
19. Aprīlis 2007
.... @ 22:52
Mūzika: Massive Attack "One Love" Nav laika! Bet nākamā mēneša sākumā jātiek uz Nīderlandi vai Ungāriju!!! Pī-pi-pīīī... Grrr... 18. Aprīlis 2007
Mmmm - Hell Yea!!! @ 23:23 Sēžu D'Vine (silti iesaku baudu mīļotājiem, kuriem nav žēl kādu kapeiku vairāk patērēt par mazajiem dzīves prieciņiem...), dzeru vīniņu, graužu olīvas un sieriņu. Un klaudos Nora Jones. Mmmm, jē, hell-jea!
Ziniet ko - es sāku slēpties un paļauties uz baudām. Es vairs ne šitā un tā, bet tā un šitā. Manim gribas no visiem aizbēgt, lai pabaudītu - stūrītis ar laptopiņu, vīniņu un sieriņu; laptopiņš ar tējiņu un austrumu saldumiņu; laptopiņš ar tējiņu un kaķi klēpī. Tikai neprasi, ko man nodara pavasaris!
Smejieties, jo dzīvē to var darīt vairāk kā raudāt, tikai mēs parasti nokaunamies!!!
29. Janvāris 2007
Káds frenchmens... @ 23:00
Mūzika: Bob Marley & The Wailers "Three Little Birds" Celjo apkárt: www.trakt.com.fr 22. Janvāris 2007
Sound... @ 02:50
Mūzika: Rychi Sakamoto "Rain (I Want A Divorce)" There was this time in my life when I thought that nothing can go wrong. Then came other times when everything went wrong. Now am just balancing in-between being very confused... And then came new experience for me... Nice time, nothing else. Nice showing up and disappearing. And feeling in me that starts to torture me... 23. Novembris 2006
?!?! @ 21:33
Mūzika: Mary J Blige & U2 "One Love" Tikko man paprasiija, ko esi sadariijusi pa sho laicinu. Jautaajumu uzdeva meitene, ar kuru kopaa maaciijos 8. klasee. Izraadiijaas, ka atbildeet ir sasodiiti viegli: Nu, neko - pabeigusi Rígas komercskolu, 2 gadus nostrádájusi tirgus un márketinga pétíjumos - sáku ká sekretáre, pabeidzu kájaunákais analítikjis. Tad nenormáli sabesijos, panjému akadémisko LU EVF vadíbniekos un aizlaidos uz 5 méneshiem uz Kipru, tá sakot, aizbégu no visa, lai biki galvu sakártotu, kur nostrádáju Íru krogá par bármeni. Tagad strádáju hostelí - párdodu numurinjus un leju alkahu cilvékiem. Traki ne? 20. Novembris 2006
(bez virsraksta) @ 07:14 Lasot tiiri ikdienishkju lapu i-neta, darbaa, pie kompja seezjot, apraudaajos...
Vai esi kaadreiz raudaajis taapeec, ka apzinies, cik cilveeki ir nezjeeliigi... ... ... ? ...
15. Novembris 2006
Nekas, tas viss paariet... @ 21:44
Reiz man kaads teica, lai neraudot, jo tas viss paariet. Tas toreiz bija par saapeem fiziskaam. Tad es paaugos un man kaads teica, lai neraudot, jo tas viss paariet. Tad jau tas bija par dveeseles saapeem. Bet, ja taa godiigi paskatamies pashi sevii - mees visu laiku sev un citiem melojam. Nekas nekad nepaariet. Tas tikai maina veidolu, formu un paliek vai nu vieniigi par ljaunu vai labu atminju, par kaut ko pagaajushu, bet paargaajis tas nav. Un ziniet, tas, ka es peedeejaa laikaa uzvedos kaa kjerta nav nekaa saistiits ar kaut ko paarejoshu! ;) 4. Septembris 2006
Tu-tu-du-tu-tu! @ 07:30
Mūzika: David Bowie "Young Americans" Pirmaa naktsmainja tuvojas beigaam. Bez kaut vienas miega minuutes, ar diviem vechiem pie baara, kas dzer kopsh es vakar vakaraa saaku mainju. Baars no putekljiem atbriivots. Alkashs paarskaitiits. Paaris cilveeki jau samodinaati. Baigi saak gribeeties aast!!! Vispaar viss ir baigi labi, iznjemot to, ka iedzeerushi iiri saak palikt rupji izsakot, vinjupraat, visnotalj smiekliigas pieziimes par meiteni aiz baara - mani... Labi, ka driiz beigsies! Braukshu maa un taa eediishu, nu, taa eediishu!!! :) 4. Augusts 2006
Man pieder viss, kas ar mani ir noticis @ 11:03
Mūzika: Imants Kalniņš "Es Esmu Bagāts" Ja tā padomā, tad man pieder vairāk kā vienam otram citam. Citi teic, ka man iet smagi - avārijas, operācijas, citas sāpes, nav naudas utt. Bet manī ir kaut kas tāds tagad paslēpies, ka pozitīvismu, kopumā ņemot, izdzēst manī nav iespējams. Un, uzlūkojot cilvēkus, manī ir iekšējs smaids, jo ir spēcīga sajūta, ka es zinu kaut ko tādu, ko viņi nezina, kaut ko tādu par dzīvi, kas ļauj elpot brīvāk, sapņot vairāk, uzdrīkstēties un saprast, kaut arī neviens nesaprot. Tikai tas arī paliks visiem noslēpums, kas manī notiek, jo to ne uz papīra izlikt, ne vārdos izteikt. Bet noslēpumi jau ir jāpatur pie sevis! ;) 3. Augusts 2006
Naktis @ 01:23
Mūzika: Michael Lloyd And Le Disc "De Todo Un Poco" Naktis ir noslēpumainas, bet, kas tās tādas padara? ...tās ir tumšas un cilvēki pazaudē savu ēnu. Paliek vieni un ir paši. Tikai man naktīs nav miera, nav miega, nav noguruma un nav emociju. Es vienkārši esmu. Tiaki vēlos izrauties, jo neatminos vairs saules gaisma kāda izskatās, kad tā sēžu, kad ir klusums un apkārt nav nekā, pat manas ēnas. 2. Augusts 2006
Melodrāmas... @ 12:47
Mūzika: Celine Dion "All By Myself" Melodrāmas skatīties ir kaitīgi jebkuram cilvēkam - tās ietekmē morālo un garīgo stāju. Vienalga, kāda šī ietekme būtu - velk uz raudienu, sakreņķē, izraisa dusmas vai smieklus (mēs jau katrs pats zinam, kas zem katras no šīm izpausmēm mūsos sēž). Man, piemēram, grib iedvest domu par to, ka, par spīti visam, uz pasaules ir brīnumi, pasakas, vai nu kā kurš tās sauc, tb, prinči baltos zirgos. Bet visvairāk man nepatīk, ka liek domāt par bijušo, bet ne no objektīvās puses - kādu pieredzi esi guvis, bet no subjektīvās - kāds draņķis bija viņš/biji tu pats, kā kādam ir sāpējis. Un tad sagribas kādam saritināties klēpī un pažēlot sevi, paraudāt, paskumt. Un tad saproti, ka neesmu jau mazs bērns un, piemēram, tēvam nezvanīsi nakts vidū, lai uzzinātu, ko viņš teiktu, ja tu aizbrauktu, vai viņš atbrauktu, tikai tāpēc, ka ir skumji. Nepatīk būt lielai, pieaugušai... 18. Jūlijs 2006
Drūmā Latvija @ 23:31
Mūzika: Imants Kalniņš "Jautra dziesmiņa sev pašam" Vai tiešām cilvēki Latvijā ir nelaimīgi? Es nerunāju par visiem, bet ir tāda daļa īpaši drūmo tipiņu. Kaut vai palasoties tajos pašos draugiem.lv. Pie profiliem atrodama ļoti "pozitīva" gaisotne. Pie atrašanās vietas - manis nav, es neeksistēju, nekur utt. Pie sevis raksturojuma - uz nerviem krītošs, dzīvē apmaldījies, citus kaitinošs, nelaimīgs, jēgu zaudējis. Citiem iesaku - iet dirst, likt mani mierā, pakārties. Par ko viņi visi domā? Kas viņus tik tālu ir novedis? Par ko tā sāpe? Nevar pateikt acīs, tad nu izliek savu sāpi šitā. Viņiem tiešām gribas, lai visi viņus žēlotu, vai arī tiešām ir nolēmuši drīzumā atvadīties no dzīves? Bet, mani vairāk interesē, kas to izraisa. Un, kā domā Tu? Kas pie tā ir vainīgs? Neticu, šajā gadījumā, ka pats. Ja ir vairāk par dažiem, tad tā jau ir tāda problēma, ko var ietekmēt sabiedrība kopumā, ģimene, darbs vai kas cits... ... @ 01:38
Mūzika: J. Lusens "Dzejnieka dziesma" (no "Kaupēn, mans mīļais") Es gribu uzrakstīt visu, kas man uz sirds, lai tas pazūd kā nebijis (vai arī, lai visi uzzina, kas man uz sirds). Tā ir viena no tām sāpēm, par kuru nevienam stāstīt nedrīks, jo esi atradis laimi tur, kur to vari izjaukt citam. Tā ir saliņa nekurienes vidū tikai uz laiku, kamēr jāskrien tālāk, jātgriežas realitātē. Un realitātē paliek tikai sajūtas, kuras nedrīkst nevienam paust, kuras var izjaukt dzīvi, kaa mēdz teikt, citiem cilvēkiem. Kamdēļ es allaž iepinos. Kāpēc es daru un tikai pēcāk domāju? Kāpēc man tas ir vienalga? 29. Jūnijs 2006
(bez virsraksta) @ 11:13
Mūzika: Depeche Mode "I Want It All" Ne jau Tevi es meklēju, bet to, kas Tevī. Ne jau Tevis man vajaga, bet to, ko Tu spēj sniegt. Ne jau pa īstam viss notiek šajā pasaulē, viss notiek tikai spēlē. Un ne jau tāpēc, ka tā nev realitāte, bet tāpēc, ka mums par daudz tīk spēlēties... Uzmet kauiņus, paskaties, kurp un cik tālu jāiet, iespējams, ka sanāk kāpt pa trepēm augšup, vai arī kaza Tevi nodzīs sākumā! 17. Jūnijs 2006
Jautājums. @ 13:02Ar veselību sāk iet krietni vien uz labo pusi, roku pamazām sāc lietot un tad sāc plānot atpakaļdošanos. Tikai tad uzzini, ka aizbraucot atpakaļ, darbavieta ir jau atdota citam. Tad paliek jautājumi, jautājumi, jautājumi. Atpakaļ braukt vajaga, jo jāpelna nauda un jātiek ārā no parādiem, kuros esi iebraucis veselības problēmu dēļ. Aizbraucot tur Kiprā sezonas vidū darbu var atrast, bet vai to var atrast Coral Bay, kur ir vieta, kur dzīvot. Un ko vispār var iesākt Kiprā ar budžetu 100 mārciņu apmērā... Praktiski neko... Varbūt braukt strādāt tagad citā pasaules malā. Bet Kipru tomēr jau zini, zini, kā tur viss notiek... Biļete jau būtu jāpasūta, bet joprojām sēdi un nesaproti - ko tagad darīt... Un te ir kaut kas, ko vēlies sev, ko vēlies mīlēt, ko sāc jau iemīlēt, ko nevēlies pamest, bet pārējie apstākļi tomēr dzen projām...
Rezumē - sviesC! 8. Jūnijs 2006
Saruna iztēlē @ 13:06Novīst puķes un līdz ar tām arī svētku sajūta. Tu skaties un domā, vai tas gads klāt ko nozīmē vai nē...
Un tad Tu paskaties man acīs: "Vai Tu gribētu bēgt? Es nedomāju par laupīšanu un Tevis vešanu pār treideviņiem kalniem. Es piedāvjāju bēgt no mums pašiem. Es Tevi vēlos mīlēt vairāk."
"Un Tu domā, ka tas līdzētu? Mums taču ir pienākumi pret citiem, vienam pret otru, pašiem pret sevi."
"Ak, vai Tu kaut vai uz 10 minūtēm varētu no tā visa atslēgties?!"
"Nē. Tas būtu tāpat kā birojā darba dienas vidū kad elektrība pazūd. Visi klīst, nezina ko darīt un fonā skan visiem uz nerviem krītoša pīkstoņa, kas brīdina, ka galvenās sistēmas arī ilgi uz akumulatoriņiem neizvilks..."
"Es Tev prasu tik daudz?"
"Jā! Ja es bēgšu no sevis pašas, tad es vairs nebūšu es!"
Viņš sarauc uzacis: "Tev tik ļoti bail nebūt sev pašai?"
Es ilgi nevaru izdomāt kā pateikt: "Ne gluži. Es gan ļoti esmu cīnījusies ar visādām lietām dzīvē, lai būtu tas, kas es esmu, cietusi un priecājusies, lai dzīve mani padarītu par to, kas es esmu. Man drīzāk bail, ka, ja es pazaudētu sevi uz tām 10 minūtēm, es vairs nespētu just to, ko jūtu pret Tevi."
"Tu vēlies teikt, ka visa aizmiršana tomēr nepalīdzēs mīlēt kā 14 gados, kā Tu vakar minēji, ka vēlies?"
"Nē, jo arī tad man bija jūtu, sajūtu un izjūtu pieredze. Tiesa savādāka, nē, ne savādāka - nabagāka."
(c) Helēna Dzirdu tikai daļu... Vai to, ko man šonakt vajaga? @ 01:17Es šonakt sašaušu visus spoguļus Un noķēpāšu visus baltumus Es būšu pats sev melnums Un tad kad sāp
Es zinu Tur mana mazā melnā Laimīte nāk |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}