izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids - ai

manas domas nav reālas, tāpēc, ka es iespējams nemaz neesmu reāla.varbūt pasaules nemaz nav un mēs dzīvojam ilūzijā.un viss ko es te rakstu-bat varbūt īstenībā nemaz nerakstu?.viss ir izdomāts.tā ir kāda spēle.piedevām nežēlīga.starp patiesību un īstenību(kura ir apšaubāma, jo neviens nevar pierādīt īstenības esamību).un visas šīs domas vienkārši nevajadzīgi nodarbina manas smadzenes un aizņem laiku, pa kuru es varētu domāt pozitīvas domas.bet laikam nav lemts un man jāsamierinās.bet grūti.(nav pofig?)