izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids

Carrying the loyalty to suffering

Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu.

Atvainojos visiem Latvijas likuma sargiem, tomeer vinji muus sargaa arii pret vienam otru un citiem (ne)zveeriem. (ne tikai) man nepiecieshama totaala transformaacija. Entondes...

(mekleeju) jeb - iesakiet rehabu. Luudzu luudzu, ne viss, bet tomeer daudzkas jaapameegjina... man jaapameegjina buut skaidraa. Sorosa fonda sponsoreetaas pseidoreligjiskaas (AA, Minesotas programma) labaak ne. Reiz 2011.gadaa biju 5,5 meeneshus IISTAA sektaa. Kas izliekaas par rehabu, saucaas RETO, nu blin, laikam tomeer negribas taadaas vietaas, tur bija aizliegts lasiit graamatas (iznjemot biibeli, pareizticiigo biibele neskaitiijaas un bija totaali aizliegta as well), aizliegts klausiities un speeleet muuziku (kaa ierados, man atneema balalaiku un sintezatoru, peec 2 dienaam nogrieza matus), muuziku vbieniigo non stop lika taadas 10 -20 (max) dziesmas, kuras ierakstiijushi pashi kristieshi diezgan shkljiibi live), utt, kafiju gan deva (peec 2 nedeeljaam, peec pirmajaam 10 dienaam vinji atklaaja, ka jaadodaas 3reiz dienaa uz stundu+ gariem dievkalpojumiem), nu ... enough.

bet jaa, IESAKIET REHABU, es kljuushu par paraugpilsoni, un mekleeju darbu arii, jaa, nopietni, mate! (iesaakumam uz dienu divaam trijaam nedeeljaam, bet apsolu straadaashu ar dubultsparu) !!!

augustā:
*3 dienas pavadīju ar Kvadrifronu (un vēl miljons cilvēkiem) VVTF pie Gadsimta kāzām. tas bija mirklis, kas sevī ietvēra mūžību. viegli nebija, bet kopumā bija forši.
*uzreiz pēc VVTF metos taisīt ēst Undoingā Savvaļā. tas notika komplektā ar ļoti dīvainiem miega traucējumiem. man ir liela pieredze ar nevarēšanu iemigt, bet tas allaž bijis vnk tā, ka nevar aizmigt un viss. šoreiz bija tā, ka es migu ciet daļēji - nonācu kaut kādā tumšā starptelpā, kurā ar apzināto prātu vēroju, kā mēģina izšķilties sapņi, bet nevar un novīst neizplaukuši. komplektā tam bija ļoti auksti, ar drebuļiem. visu nedēļu jutos kā zombijs miglā. tas pēkšņi beidzās, kad 7dien atbraucu mājās un uz 3 stundām iekritu bezgalīgi dziļā miegā.
*Cēsu direktore beidzot ieinteresējās par to, ar ko nodarbojas kultūras biedrība. mums piešķīra jaunu vadītāju un pārcēla uz citu struktūrvienību.
*vēl vairāki kolēģi uzrakstīja atlūgumus.
*priecājos, ka pielauzu Smiri, jo Hope Dies Last koncis bija ļoti, ļoti foršs. nebija bēdīgi jāskatās uz veciem sentimentāli nostaļģiskiem onkuļiem un tanti, bija norm hardcore power ar cietu pimpi.
*bijām diezgan sūdīgā eckursijā uz Alūksni, pareizāk sakot, es biju vēl arī Stāmarienā, Gulbenē un pāris mazākos nostūros, bet dzīvesbiedrs tikai Alūksnē.
*uzorganizējām Zaļumballi ar Smiltenes pūtēju orķestri parkā. man, protams, būtu labāk paticis, ja būtu tikai orķestris bez vokālistiem, bet jāpielāgojas piedāvājumam/pieprasījumam.
*vēl mums bija Nielslena koncis, kurš nebija slikts, bet es overall jutos pietiekami sūdīgi, lai mani īsti neaizgrābtu.
*nujā, es overall jūtos sūdīgi.
*visi tie piedzīvojumi ar auto, par kuriem jau rakstīju.
*dārziņš ir ļoti neglected. vai nu man ir jāstrādā vai līst lietus. nu vai arī ir jau tumšs. par ātru tā tumsa pienāca.
*zirgam novīlēja zobus. viņam izrādās vairs nav neviena priekšzoba. bet pārējie zobi ir viņa vecumam visnotaļ ok.
*bija atbraukusi ciemos Andreta - aizbraucām pie Rauzas pameklēt vai nav jau manas mīļās melnas sēnes. Ir!
*atsāku smēķēt. kaut kādā brīdī likās, ka tas ir kkāds pēdējais salmiņš, kas noturēs mani kapitālistiskās sabiedrības vēlamajā funkcionāla un ekonomiska aktīva pilsoņa rāmī. pagaidām esmu tur noturējusies, bet man tiešām, tiešām grūti iet. liekas, ka ir nenormāli daudz kortizola, vislaik sajūta, ka ūdens smeļas mutē un gribas kkur pazust un nebūt.
*vismaz diezgan daudz peldēju. katru dienu nesanāca, bet tiešām regulāri.
*netiku skoliņā, kurā gribēju iet - grupa piepildījās un es paliku pirmā aiz svītras. man kaut kā bija licies, ka tas varētu būt mans way out un atbrīvošanās no iesprūduma sajūta un, ka gan jau viss saliksies un notiks. bet nesalikās un nenotiek.

p.s. vēl man ir drausmīgi noriebies organizēt. jebko.

OMFG, VAI MĒS, LŪDZU, VARAM PĀRSTĀT KLABINĀT NAGUS UZ IEPAKOJUMIEM, ES ESMU UZ PĒDĒJĀ DIEDZIŅA, DĀRGIE INFLUENCERI.

Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.

Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.

Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?

Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: tā droši vien ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).

Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)

Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.

man liekas, ka dievi ir no manis novērsušies

riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.

es jau sen gribēju šito ierakstīt, bet laikam labi, ka neierakstīju, citādi būtu jāraksta papildposts. lai gan tāpat iespējams būs.
karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko.
par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu.
lūk aptuvens taimlains:
24.07. iegādājos škodu
29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts
30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku
31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve.
8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras
10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad.
11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām.
14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav.
18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz.
kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know.
29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!!
vedīšu rīt uz servisu.

es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017.
un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.

bet nu jebal, tomēr!

mironis minorā
kaķīt's uz mūrīša
pludmalē uz dvielīša
pilnīgi sveša
mētājas strīdos
neizmazgātā veļa
vasara beigusies
pārējais arī
raudāt nav murrāt
labāk ir čurāt