Cilvēka būtību var izskaidrot ar metaforu:"Cilvēks ir ābols". Ābols var tīri labi izskatīties, bet tajā pašā laikā ir sapuvis (kā tavā gadījumā), bet var būt arī no ārpuses iebojājies, tajā pašā laikā arī garšīgs (vismaz kādam personiski).
Tomēr mans stāsts bija par to, ka "cilvēks ir rieksts". Mūsdienās visiem indivīdiem "čaula" aizsargā katra emocionālo pasauli, tādēļ ir jāmin ar saviem pieņēmumiem, kāds īstenībā otrs cilvēks ir - jāiedomājas rieksta kodolu. Dažreiz tas pats nāk vaļā - dzīves lūzuma vietās..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...nu tas jau arii ir mans staasc:)man pashai naacaas izteikt pienjeemumus kaac ir tas cilveeks,un manupraat,es pat vinju savaa praatinjaa idealizeeju...bet tad notika kas taads,un tas cilveeks lieliski paraadiija,kas patiesiibaa ir...nu viņš atnāca valjaa tajaa dziives luuzuma vietaa un man galiigi nepatikaas tas,ko pamaniiju...:(

(Reply to this) (Parent)