| |
[Dec. 8th, 2020|09:29 pm] |
|
es jūtos kā postapokalipses filmās kur cilvēki guļ atvilktnēs vai sarunājas ar mākslīgo intelektu un ēd no tūbiņām.. īpaši šonedēļ, kad nav laika iziet garākās pastaigās. šonedēļ notiek daudzas Eiropas nākamajiem 7 gadiem nenormāli svarīgas lietas un es tipa esmu ārprātīgi aizņemta, nāk miljons epasti, viskaut ko koordinēju, jāorganizē filmēšana, jāsaskaņo paziņojumi, jālasa dokumentu blāķi, jāpiedalās 8 stundas ilgās likumu kaldināšanas sanāksmēs, laika gulēt ir maz, bet reāli tas izskatās tā, ka es vārtos pa segu uz grīdas, kaut ko dzeru, ēdu, klausos, runāju pa telefonu, rakstu datorā. es nezinu, kurš tieši ir tas līmenis, kur notiek realitāte, un kāda tam visam jēga. kur tieši politika saduras ar ķermeni. |
|
|
| Comments: |
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | December 8th, 2020 - 10:44 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
loti saprotu
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | December 9th, 2020 - 08:21 am |
|---|
| | | (Link) |
|
(cits anon)
man arī, pat tik sīkā apmērā cik man nākas to darīt, ja es satiekos IRL vai transportēju kādu dokumentu kaut kur IRL, ir vairāk padarīta darba sajūta nekā tad, kad tie ir pāris zvani, klikšķi un ēpasti nepieceļoties no krēsla | |
