Jā, man arī šonedēļ bija tāds kārtīgs sarunā (saruna bija pirmie vārdi, pēc tam jau manipulācijas un lielāko dzīvē uzkrāto negatīvo emociju izpaušana) ar māti, pie pirmajām manipulācijas pazīmēm es jau sapratu, ka šis nebeigsies labi un širmis sāka vērties ciet bezspēcībā. Pie beigām bļāvu (šis ir briesmīgi) ļoti skaļi, jo tā ir šausmīga dziļa sena bezspēcība izkļūt no manipulāciju labirinta, kur pats to veicējs arvien vairāk un vairāk iepleš acis "bet ko tad es, un kāpēc es bļauju"
Man nepatīk bļaut, bet kamēr nebļauju, tikmēr tieku noziedznieciski manipulēta. Un jā, slikti pēc tam ir vismaz dienu, jo jātiek galā ar vainas apziņu un visu pārējo.
Bet nu mātes ir tāds īpaši jūtīgs temats.

(Reply to this) (Thread)

Kā kurā dzīves posmā, bet nu pēdējā laikā reizi divos trīs četros mēnešos varbūt

(Reply to this) (Parent)

interesanti, man arī tas bija aizvakar un arī dēļ darba, netiku galā ar apjomu un kritu tādā panikā, ka pati pēc tam brīnījos, kas tas vispār bija. tā arī nesapratu, atiet vajadzēja vēl diennakti teju. citreiz man ir izdevies izanalizēt cēloņus `n stuff, bet šoreiz neko nesapratu, vienkārši kaut kāds sūds ar mani notika un viss