par emocijām būs nākamais ieraksts, ko ceru izstrādāt neitrālākā un analītiskā formā, lai neizklausītos, ka es kādu vainoju

man arī ļoti patīk. vienīgais mīnuss, ka darba apjoms ir audzis vismaz divarpus reizes, tas rada nelielu trauksmi un vēlmi pirmajā dienas pusē daudz ēst. būtu darbā, es sevi vairāk disciplinētu, jo nebūtu ledusskapis. likās arī, ka nu gan būs laiks iztīrīt tālākos plauktus un kontemplēt, bet izrādās, ka tā nav.

(Reply to this) (Thread)

nu labi, tieši Tev pašlaik nav brīnums, ka ir pieaudzis darba apjoms, es nedomāju, ka tava joma jebkad pieredzēs līdzīga līmeņa krīzi, principā tie ir kara apstākļi. Varbūt, ja varētu būt darbā, būtu nemitīgijāraustās, prese daudz vairāk psihotu un sabiedrība ceptos un tas vienkārši būt panikas lēkmes stila darba režīms, tā kā šī abstrakcijas kārtiņa palīdz pasargāt no izdegšanas.

man ar ēšanu pašlaik iet labi, jo nolēmu sākt bezogļhidrātu (keto) diētu - joprojām ēdu daudz, bet, radikāli samazinot ogļhidrātus, daudz mazāk var ieēst, nerodas cukura līmeņa svārstības asinīs.

(Reply to this) (Parent)